Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Cer uz mierīgākiem laikiem melnā zelta industrijā

Marta pirmās nedēļas laikā naftas cenas, kas vēl nesen uz brīdi bija noslīdējušas zem 30 ASV dolāriem (~ 27,39 eiro), sākušas ceļu pretējā virzienā.Nedēļas laikā, piemēram, Brent markas naftas cena piedzīvoja kāpumu par 10,3%, sasniedzot 38,72 dolārus par barelu, savukārt WTI (jeb amerikāņu) markas naftas cena - par 9,5%, sasniedzot 35,92 dolārus par barelu.

Cenu kāpumam bija vairāki iemesli - paziņojums, ka laikā no 20. marta līdz 1. aprīlim iecerēta lielāko naftas eksportētājvalstu nozaru ministru tikšanās ar mērķi panākt vienošanos par ieguves apjomu iesaldēšanu šā gada janvāra līmenī, ASV lielāko slānekļa naftas kompāniju paziņojums, ka tās gatavojas samazināt ieguves apjomus par 5-10%, fakts, ka ASV jau sesto nedēļu pēc kārtas kritās naftas ieguves apjomi, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2014. gada novembra, un vēl virkne citu faktoru, to vidū bažu par Ķīnas ekonomikas nākotni mazināšanās.Pēc vairākuma ekspertu domām šāds pavērsienu kopums nozīmē, ka naftas ieguves kompānijām un naftas eksportētājvalstīm izdevies izvairīties no pesimistiskākā scenārija (cenas zem 20 dolāriem par barelu) īstenošanās un pašlaik notiek virzība pretim jaunām, vairākumam tirgus dalībnieku pieņemamām cenu robežām. Lai arī netiek izslēgta iespēja, ka naftas cenas varētu piedzīvot vēl vismaz vienu lejupslīdes posmu, izplatīts ir viedoklis, ka cenas jau pārskatāmā nākotnē varētu nostabilizēties 40-50 dolāru par barelu robežās, tomēr tiek piedāvāti arī citi nozarei daudz tīkamāki scenāriji. Lai arī tikpat kā neviens neuzskata, ka naftas cena šā un nākamā gada laikā varētu atgriezties līmenī, kāds tas bija 2014. gada sākumā - 115 dolāru par barelu Brent markas naftas -, tomēr 80 dolāri par barelu tiek pieminēti samērā bieži.Vienlaikus cenu stabilizēšanās jaunās robežās ir atkarīga no virknes "ja" un galvenokārt jau lielāko naftas ieguvējvalstu spējas vienoties par ieguves apjomu iesaldēšanu. Līguma panākšanā ir ieinteresētas galvenokārt tās valstis, kur vidējās ieguves izmaksas kļuvušas augstākas nekā melnā zelta cena tirgū, piemēram, Meksika, vēl virknē valstu zemās naftas cenas kļuvušas par īstu katastrofu to budžetiem - te spilgtākais piemērs ir Venecuēla. Tāpat ne tikai Krievijai, bet arī Saūda Arābijai un citām Persijas līča valstīm ienākumu no naftas eksporta samazināšanās dēļ nākas nopietni samazināt izdevumus un domāt par ekonomiskajām reformām. Principā panākt vienošanos par ieguves apjomu iesaldēšanu ir ieinteresētas gandrīz visas nozares vadošās valstis, tomēr arī pretrunas, piemēram, starp Saūda Arābiju un Irānu, ir pietiekami lielas, padarot vienošanās noslēgšanu neskaidru.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 9.marta, numurā!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Agresori pret Ukrainu raida lielāko skaitu dronu

Krievija naktī uz otrdienu raidījusi pret mērķiem gandrīz visos Ukrainas apgabalos 188 dronus, kas ir lielākais Krievijas vienā uzbrukumā līdz šim raidītais trieciendronu skaits, paziņojumā ...

Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits