Karaspēka aiziešana lielas pārmaiņas nesīs ne tikai britu karavīriem un viņu tuviniekiem, bet arī daudziem vāciešiem, kuru dzīvi un darbu vairākus gadu desmitus ir ietekmējis tas, ka viņu dzīvesvietas tuvumā atradās Lielbritānijas bruņotie spēki.
Aizies par gadu agrāk
Jau 2010. gadā Lielbritānijas valdība paziņoja, ka vēlas līdz 2020. gadam no Vācijas izvest tur dislocētos 20 tūkstošus britu karavīru un viņu piederīgos. Kopš tā laika no Vācijas Lielbritānijā ir atgriezušies jau aptuveni 4000 karavīru. Bet joprojām tas ir lielākais britu karaspēks, kas atrodas ārzemēs (maksimālais Afganistānā izvietoto britu karavīru skaits bija 9500).
Sākotnējais plāns paredzēja, ka līdz 2015. gada beigām no Vācijas tiktu izvesti aptuveni 50% palikušo karavīru, bet pēdējās britu militārpersonas Vāciju atstātu 2020. gadā, informē raidsabiedrība BBC.
Tomēr stratēģija mainījās, un šomēnes Lielbritānijas aizsardzības ministrs Filips Hemonds paziņoja, ka karaspēka izvešana no Vācijas tiks pasteidzināta un noslēgsies gadu agrāk, nekā paredzēts, - 2019. gadā.
Jaunais plāns paredz, ka līdz 2016. gadam Vāciju atstās 11 tūkstoši britu karavīru, bet līdz 2019. gada beigām Lielbritānijā atgriezīsies atlikušie 4500. Līdz ar karavīriem dzimtenē atgriezīsies arī viņu ģimenes locekļi, kopumā 18 tūkstoši cilvēku, vēsta laikraksts The Independent.
Karavīru un viņu ģimeņu atgādāšana un iekārtošana uz dzīvi Lielbritānijā valstij nesīs augstas izmaksas. Londona tērēs miljardu mārciņu (830 miljoni latu), lai uzbūvētu 1900 māju, bet vēl 800 miljoni mārciņu (664 miljoni latu) tiks ieguldīti, lai paplašinātu Lielbritānijā esošās militārās bāzes, kas uzņems atgriezušos karavīrus.
F. Hemonds apgalvo, ka līdz ar britu karavīru izvešanu no Vācijas un četru militāro bāžu slēgšanu Lielbritānijā, Londona ik gadu ietaupīšot līdz 240 miljoniem mārciņu (199 miljoni latu).
Vairāk satraucas politiķi
Pēc nacistiskās Vācijas sakāves Otrajā pasaules karā 1945. gadā briti kopā ar amerikāņiem un frančiem okupēja Vācijas rietumdaļu. Rietumvācijas ziemeļus kontrolēja briti, kuru uzdevums bija aizsargāt teritoriju no iespējamā Padomju Savienības iebrukuma.
Lielbritānijas Nacionālā armijas muzeja kurators Roberts Flemings stāsta, ka astoņdesmito gadu sākumā britu karavīru skaits Rietumvācijas ziemeļu sektorā sasniedza 70 tūkstošus. «Aukstā kara gados viņi piedzīvoja Rietumberlīnes blokādi, Kubas raķešu krīzi, Padomju Savienības un Austrumeiropas komunistisko režīmu sabrukumu,» viņš sacīja laikrakstam The Christian Science Monitor. «Pēc komunistisko režīmu sagrāves britu karavīri neaizgāja, jo pirms Eiropas Savienības paplašināšanās austrumu virzienā pastāvēja draudi stabilitātei, bija neskaidrība par NATO nākotni.»
Daudziem cilvēkiem Vācijā britu karavīru aiziešana raisa bažas. Pašlaik tie vairs nav drošības, bet ekonomiski apsvērumi. Britu karaspēka klātbūtne Eiropas lielākajai tautsaimniecībai ik gadu ienes 1,5 miljardus eiro (miljards latu), tādēļ virkne pašvaldību, pārsvarā Lejassaksijas un Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajās zemēs, tā aiziešanu izjutīs īpaši.
Piemēram, Lejassaksijas mazpilsētā Bergenē trešdaļa ekonomikas ir atkarīga no britu militārpersonām. Pilsētas mērs Rainers Prokops lēš, ka viņu aiziešana varētu ietekmēt vismaz 40% vietējo uzņēmēju. «Briti dzīvo ar mums, viņi ir daļa no pilsētas. Viņi ienāca kā okupācijas spēks, bet ar laiku kļuva par militārajiem partneriem, kaimiņiem, draugiem, daudzi šeit nodibināja ģimeni,» stāsta R. Prokops.
Savukārt britu domnīcas RUSI pētnieks Pīters Kventins, kurš pats savulaik ir dienējis Vācijā, sarunās ar vāciešu draugiem sapratis, ka Vācijā ne īpaši pārdzīvo, ne aktīvi pieprasa britu spēku aiziešanu. «Daži vietējie politiķi runā par zaudētajiem ieņēmumiem, bet sabiedrībā nav īstas diskusijas par viņu aiziešanu,» apgalvo P. Kventins.