"Ja mēs varam ieņemt Antverpeni, mēs pamodīsimies citā valstī," intervijā aģentūrai AFP uzsvēra de Vēvers, norādot, ka Beļģija ir tikpat nejēdzīgs veidojums kā Eiropas Savienība (ES). "Beļģijas un Eiropas situācija ir līdzīga - tās ir slikti veidotas savienības, kur vājākās daļas kļūst par spēcīgāko daļu problēmu," uzskata Jaunās flāmu alianses (N-VA) līderis. "Vai nu notiek reformas un evolūcija, vai arī tas ir lūzuma punkts."
N-VA uz valsts franciski runājošajiem pilsoņiem, kuri pamatā mitinās uz dienvidiem no lingvistiskās lūzuma līnijas, kas šķeļ Beļģiju, raugās tāpat kā daļa ziemeļeiropiešu šobrīd nolūkojas uz vājākajām eirozonas valstīm dienvidos, kurām nepieciešami milzīgi aizdevumi, lai tās glābtu no maksātnespējas. 41 gadu vecais de Vēvers norāda, ka 1830.gadā pēc atdalīšanās no Nīderlandes dibinātā Beļģijas valsts tagad esot novecojis veidojums, jo daļa tās pilnvaru nodota ES, bet citas - reģionālajām institūcijām. "Tas ir tas, kurp mēs dodamies Beļģijā, un tas ir tas, kurp mēs dodamies Eiropā," norāda flāmu nacionālistu līderis.
Ņemot vērā šo fonu, svētdien gaidāmās vēlēšanas ir kas vairāk nekā vienkārša mēru izraudzīšanās. Gadījumā, ja viņam izdosies kļūt par Eiropas otras lielākās ostas pilsētas un pasaules dimantu tirdzniecības centra galvu, de Vēveram būs daudz plašākas iespējas propagandēt N-VA aizstāvēto Flandrijas neatkarības ideju pirms 2014.gadā gaidāmajām vispārējām vēlēšanām.
Pilsētas laikraksta Gazet Van Antwerpen politikas komentētājs Lekss Mūlnārs uzskata, ka N-VA uzvara būšot vēsturisks notikums, kas palielinās partijas varu reģionālā un nacionālā līmenī. "Nākamais dabiskais solis būs Flandrijas neatkarības pieprasījums," piebilst Mūlnārs.
Beļģijā notiekošajam ar zināmu satraukumu seko arī Madridē, jo Katalonija 25.novembrī izsludinājusi pirmstermiņa vēlēšanas, kas draud pāraugt faktiskā referendumā par Spānijas lielākās un bagātākās province neatkarību. Līdzīga situācija vērojama arī citviet Eiropā, sākot ar Itāliju, kur plaukstošā valsts ziemeļdaļa arvien uzstājīgāk vaicā, kāpēc tai būtu jāfinansē nabadzīgie dienvidu reģioni, un beidzot ar Lielbritāniju, kur Skotijas reģionālā valdība apņēmusies jau tuvākajā nākotnē rīkot tautas nobalsošanu par atdalīšanos no Apvienotās Karalistes.
Aptaujas liecina, ka N-VA varētu iegūt pat 40% balsu, taču, ņemot vērā proporcionālo vēlēšanu sistēmu, nacionālistiem, domājams, nāksies sākt koalīcijas sarunas ar sociālistiem, kuri Antverpenē atradušies pie varas vairāk nekā 90 gadus, izņemot nacistiskās Vācijas okupācijas periodu, un kuri arī šajās vēlēšanās varētu gūt labus panākumus. Bez tam daļa vēlētāju, kuri reģionālajās un pašvaldību vēlēšanās balso par N-VA, svētdien gatavojas atbalstīt pašreizējo Antverpenes mēru Partiku Jansensu, kuram pēdējo desmit gadu laikā izdevies pilsētā īstenot lielas pārmaiņas. Viņi bažījas, ka de Vēvers mēra pienākumus pildīs tikai uz pusslodzi, jo lielu sava laika daļu pavadīs Briselē.
Ja nacionālistiem un sociālistiem neizdosies vienoties, abām lielākajām partijām nāksies meklēt mazāko kreiso vai labējo partiju atbalstu. Pēdējās Beļģijas vispārējās vēlēšanās, kas notika 2010.gadā, N-VA ieguva 28% balsu, kas de Vēveram deva tik lielu ietekmi, ka vienošanos par jaunas centrālās valdības izveidi neizdevās panākt veselas 500 dienas, beļģiem sasniedzot jaunu pasaules rekordu. Galu galā de Vēvers gan pagāja malā, ļaujot kabinetu veidot frankofonu sociālistu līderim Elio di Rupo, taču viņš uzsver, ka Briselē sēdošā valdība ir "neleģitīma".
Flāmu nacionālistu līderis brīdina, ka vēlēšanās iegūto mandātu viņš izmantos, lai gāztu di Rupo kabinetu, kurš Flandrijā nepārstāv vairākumu un tātad nav demokrātisks. "Domāju, ka di Rupo ir jāaiziet, cik drīz vien iespējams. (..) Sociālistu vara man nerada problēmas, taču, ja jūs vēlaties sociālistu varu, pats apmaksājiet arī rēķinu un nesūtiet to kādam citam," norāda de Vēvers. Vienlaikus viņš pauž atbalstu Vācijas nostājai, kas pieprasa taupību un stingru fiskālo disciplīnu. Šādu pozīciju iespējams labi pārdot Flandrijas vēlētājiem, kas bauda lielāku labklājību nekā viņu dienvidu kaimiņi franciski runājošajā Valonijā.
De Vēvers brīdina, ka flāmu labklājība ir apdraudēta, pateicoties kreiso ietekmei pār valoņiem, kas bremzējot situācijas prasīto ekonomisko pasākumu savlaicīgu īstenošanu un tādējādi mazinot beļģi konkurētspēju. Viņš piebilst, ka pildīt dienvidnieku prasības "visu atstāt, kā ir, un ik pa laikam vienkārši paaugstināt nodokļus" vairs nav iespējams. Flandrija "nepārprotami vēlas iet Vācijas ceļu", kamēr valoņi "grib iet latīņu ceļu", piebilst N-VA līderis.