Ierosinātās likuma izmaiņas paredz, ka eitanāziju varēs veikt arī nedziedināmi slimām nepilngadīgām personām, ja vien mazgadīgie būs spējīgi pieņemt lēmumu un viņus mocīs "nepanesamas un neremdināmas sāpes". Viņiem konsultāciju sniegs ārstu komisija, un būs nepieciešams saņemt neārstējamā pacienta vecāku apstiprinājumu.
Parlamenta augšpalāta jeb Senāts likumprojektu apstiprināja jau decembrī ar 50 balsīm par un 17 pret.
To apstiprināja arī apakšpalātas Tieslietu komiteja.
Beļģijā eitanāzija tika legalizēta 2002.gadā, attiecinot to uz personām, kas sasniegušas 18 gadu vecumu.
Pirms tam tas bija noticis tikai Nīderlandē, kur eitanāzija tiek attiecināta arī uz bērniem no 12 gadu vecuma.
2009.gadā arī Luksemburgā tika legalizēta eitanāzija, kas gan attiecas tikai uz pieaugušajiem.
Šveicē savukārt mediķiem ir tiesības sniegt palīdzību neārstējamiem pacientiem, kuri nolēmuši izbeigt savu dzīvi, taču eitanāzija pati par sevi Šveicē ir pretlikumīga.
Lai gan izskanējušais priekšlikums Beļģijā tiek vērtēts pretrunīgi un diskusijas aktualizējušas vairumu ētiskas dabas jautājumu, sagaidāms, ka Beļģijas parlamenta deputāti likumprojektu atbalstīs.
Tas nenosaka vecuma ierobežojumus, bet nosaka, ka pacientam ir jāapzinās sava situācija un jāizprot eitanāzijas nozīme.
Pret mazgadīgo eitanāziju asi iestājušies kristiešu, musulmaņu un ebreju garīgie līderi, bet lielākā daļa sabiedrības to atbalsta, liecina sabiedriskās domas aptaujas.
2012.gadā Beļģijā eitanāzija tika veikta 1432 cilvēkiem.