Tam, kad tieši šie izmēģinājumi notiks, būtu jākļūst skaidram pēc gada. Kā skaidrojis Virbicks, lai sinhronizētu savus tīklus ar kontinentālo Eiropu, jāpamēģina strādāt, neimportējot elektroenerģiju no apkārtējām valstīm.
"Ja tu spēj strādāt arī viens, tad tevi grib pieņemt," viņš piebildis.
Pēc Virbicka teiktā, Baltijas valstis gribētu to veikt pēc iespējas ātrāk, jo piegāžu traucējumu iespēja "pieaug simtkārtīgi", taču Eiropas Pārvades sistēmu operatoru asociācija (ENTSO-E) ieteikusi nogaidīt un sagatavoties šim solim.
Baltijas valstis vēlas atslēgties no tā dēvētā BRELL enerģētiskā loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, jo tas tiek uzskatīts par nedrošu, turklāt Krievija nedalās savos plānos par investīcijām elektrotīklos.
Kā uzskata enerģētikas eksperti, ja Krievija nenostiprinās savus tīklus, pēc gadiem desmit tās energosistēma kļūs nedroša un līdz ar to arī Baltijas valstīm, paliekot vienā energosistēmā ar Krieviju, var nākties rēķināties ar energoapgādes traucējumiem.
Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masjulis iepriekš izteicies, ka sarunas ar Krieviju un Baltkrieviju par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas izstāšanos no BRELL un energosistēmas sinhronizāciju trīs Baltijas valstis sāks tikai tad, kad kopā ar Poliju un Eiropas Komisiju pieņems lēmumu par projekta tehniskajiem nosacījumiem.
Baltijas valstis ir vienojušās, ka savas energosistēmas sinhronizēs ar kontinentālo Eiropu līdz 2025.gadam.
Līdztekus savienojumiem ar BRELL sistēmu Lietuvai ir arī jauni starpsavienojumi ar Zviedriju un Poliju.