Līdzīgi Lībijas nogalinātajam diktatoram Muammaram Kadāfi viņš savu varu ir gatavs sargāt līdz pat beidzamajam, un vienalga, cik sīriešu dzīvību tas vēl var prasīt. Vardarbība liek atbildēt ar vardarbību, un upuri prasa pēc atriebības. Lai cik spēcīgs, pateicoties armijai, arī būtu Asada režīms, pretošanās drīzāk var tikai pieaugt, nevis samazināties. Tā nākas domāt pēc skopajiem videokadriem, kas saņemti no šīs valsts. Šāds noskaņojums ielās, kāds iepriekš bijis vērojams arī citās arābu revolūciju skartajās valstīs, režīmam nesola neko labu.
Kā jebkurš autoritārs valdnieks, arī Asads zina, kādus draudus sevī slēpj brīva prese, un tādēļ valstī netiek ļauts ierasties ārzemju žurnālistiem. Arī Al Jazeera televīzija tur netiek ielaista. Par to gan nenākas brīnīties, jo pat Arābu līgas novērotāju grupu, kas 26. decembrī ieradās Sīrijā, Asads vazā aiz deguna. Par to runā gan Arābu līgas parlaments, gan sīriešu opozīcijas pārstāvji. Tagad to tieši pateicis arī Francijas ārlietu ministrs Alēns Žipē, pēc kura domām, novērotāju misijas darbs jāpadara skaidrāks. Tas nešķiet sevišķi ticami, jo diezin vai Asads ir domājis nopietni sadarboties ar novērotājiem. Ieroču lietošana, brutāla slepkavošana, par ko liecina snaiperu izmantošana, līdz pat beidzamajam laikam neļauj noticēt, ka tiks izpildīti Arābu līgas nosacījumi, kas paredz karaspēka aizvākšanu no ielām, aizturēto atbrīvošanu un sarunu sākšanu ar opozīciju.
Šķiet, pašlaik starptautiskā sabiedrība (valstis, kas to vēlas) vēl nav sapratusi, kādā veidā būtu apturama Sīrijas režīma asiņainā darbošanās. Ar Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī pamudinājumu Asadam atkāpties nebūs pietiekami, un to vajadzēs papildināt ar praktisku rīcību. Kāda tā būs, nav zināms, lai gan nedaudz skaidrības par to ieviesis Žipē. Viņš apgalvojis, ka drīzumā Sīrijas režīms tikšot pilnībā izolēts. Interesanti, ka liela daļa arābu revolūciju skarto valstu iedzīvotāju, kas, pateicoties daudziem arābu valstu TV kanāliem, ir labi informēti par notikumiem Sīrijā, tāpat kā Francijas ārlietu ministrs, ir pārliecināti par Asada režīma gaidāmo krišanu. Tam neesot nākotnes, turklāt tieši tāpēc, ka Asads izvēlējies mežonīgas represijas. Tāda ir arābu revolūciju loģika.