ASV pagājušajā gadā atjaunoja atceltās sankcijas pret Irānu pēc tam, kad prezidents Donalds Tramps nolēma pamest ASV iepriekšējās administrācijas 2015. gadā noslēgto kodolvienošanos starp Irānu un sešām pasaules lielvarām. Ar šo vienošanos Irāna bija piekritusi ierobežot savas kodolaktivitātes un atļaut starptautiskās pārbaudes tās kodolobjektos apmaiņā pret sankciju atvieglošanu.
Trampa administrācija uzskatīja, ka šī vienošanās ir pārāk piekāpīga un neefektīva, tāpēc ar sankciju atjaunošanu cer piespiest Irānu sākt sarunas par jaunu vienošanos, kas ietvertu ne tikai tās kodolaktivitātes, bet arī ballistisko raķešu programmu, kā arī aktivitātes Tuvajos Austrumos, vēsta BBC.
Novembrī Savienotās Valstis atkal ieviesa sankcijas pret Irānas enerģētikas, kuģubūves, kuģošanas un banku sektoru, kas uzskatāmi par būtiskākajiem valsts ekonomikā. Vienlaikus D. Trampa administrācija paziņoja, ka uz sešiem mēnešiem atceļ iespējamu ekonomisko vēršanos pret astoņām valstīm, kas lielos daudzumos pērk Irānas jēlnaftu – Ķīnu, Indiju, Japānu, Dienvidkoreju, Taivānu, Turciju, Itāliju un Grieķiju. Šādi tika dots laiks, lai tās varētu atrast alternatīvas Irānas jēlnaftai un lai izvairītos no šoka globālajā naftas tirgū.
Kopš tā brīža trīs no astoņām izņēmumvalstīm – Grieķija, Itālija un Taivāna – ir pārtraukušas Irānas naftas importēšanu, taču pārējās valstis lūdza ASV pagarināt izņēmumstatusu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 24. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Irlielāmērāticams
Domāts ASV Vēstniecībai
Jens Z