Nākotne pasteļtoņos
Bezdarba līmenis Spānijā jau kādu laiku ir augstākais Eiropas Savienībā (ES). Šā gada janvārī tas sasniedzis 23,3%, liecina Eurostat apkopotie dati. Tomēr vēl dramatiskāki skaitļi atklājas, kad palūkojamies ailītē «jauniešu bezdarbs». Pašlaik darba meklējumos atrodas 48,6% spāņu vecumā no 16 līdz 24 gadiem, bet starp 20-29 gadus veciem Spānijas iedzīvotājiem bezdarbs sasniedzis 39%.
1,6 miljoniem bez darba esošo jauniešu Spānijā tuvākajā laikā būs gandrīz neiespējami sākt labu karjeru, tāpēc viņiem, visticamāk, neizdosies izveidot lielus uzkrājumus, bet nākotnē viņi būs spiesti maksāt ļoti augstus nodokļus, lai palīdzētu uzturēt valsts dārgo sociālās labklājības sistēmu.
Likteņa ironija, ka tik drūmas nākotnes prognozes ir visu laiku visizglītotākajai spāņu paaudzei, kura līdz šim varēja paļauties uz vecāku palīdzību, bet ekonomiskā lejupslīde, kas sākās pēc Spānijas nekustamā īpašuma burbuļa plīšanas 2008. gada nogalē, tai ir atņēmusi arī šo drošības tīklu. Tāpēc jaunās paaudzes spāņiem neatliek nekas cits kā doties izmantot savas zināšanas citviet.
Jādodas uz patversmi
Daudzi no viņiem dodas uz Vāciju, kur bezdarbs ir tikai 7%, jo pērn sadzirdēja šīs valsts kancleres Angelas Merkeles aicinājumu ārvalstu strādniekiem braukt uz valsti, kas tiek uzskatīta par Eiropas dzinējspēku. «Spāņiem ir izkropļots priekšstats par darba atrašanu Vācijā,» sarunā ar britu raidsabiedrību BBC stāsta spāniete Kristina Riko, kura jau vairākus gadus dzīvo Minhenē. «Viņi domā, ka tas ir vieglāk, nekā izrādās patiesībā. Viņiem ir diplomi, bet viņi nerunā angliski vai vāciski.»
Viņas teikto apliecina inženiera grādu ieguvušā Huana Alberto Fuentes pieredze. Viņš Minhenē ieradās februārī un nosūtīja savu CV neskaitāmiem uzņēmumiem. Daudzi no tiem bija patīkami pārsteigti par Huana labo izglītību un darba pieredzi, tomēr aicināja piezvanīt, kad viņš būs iemācījies vācu valodu.
K. Riko apgalvo, ka pēdējā gada laikā viņa saņēmusi neskaitāmas e-pasta vēstules no tautiešiem, kuri interesējas par darba iespējām Vācijā. Lielās intereses dēļ viņa sociālajā vietnē Facebook izveidojusi domubiedru grupu, kurā ik dienu desmitiem cilvēku jautā par darba vakancēm, dzīvošanas iespējām un vācu valodas kursiem.
Neatraduši darbu Spānijā, simtiem spāņu pērn devās tālu uz ziemeļiem - uz Norvēģiju. Daudziem galvu sagrozīja televīzijas raidījuma Spāņi pasaulē cikls par tautiešiem, kas apmetušies fjordu zemē. «Kāds vīrietis, kurš strādā Norvēģijas ziemeļos, sacīja, ka pelna 4000 eiro (2800 latu) mēnesī. Tāpēc nolēmu, ka arī man ir jābrauc uz šejieni,» laikrakstam El Pais stāsta vīrietis, vārdā Pako, kurš pērn augustā ieradās Norvēģijas otrajā lielākajā pilsētā Bergenā ar 220 eiro (154 lati) kabatā.
Tomēr no gaidītā darba nebija ne vēsts, arī līdzpaņemtā nauda drīz vien izbeidzās. Kādudien viņš no cita spāņa uzzināja par patversmi, kur var dabūt paēst. Patversme, ko savulaik atklāja, lai palīdzētu nabadzīgām norvēģu ģimenēm, kopš pērnā marta ir kļuvusi par spāņu glābšanas saliņu. «Kopš tā laika te ir bijuši vairāk nekā 250 spāņu. Sākumā ieradās dažāda vecuma vīrieši, vēlāk arī vientuļas sievietes ap 30 gadiem, bet tad arī vecāki, daži ar bērniem. Vairākums no viņiem nespēj dabūt darbu, jo nerunā angliski vai norvēģiski,» atklāj patversmes vadītāja Venke Berga-Hūsebē.
Ja vajag, mazgā traukus
Portugālē, kas pērn bija spiesta lūgt starptautisko finanšu palīdzību, bezdarbs nemitīgi pieaug un janvārī apstājās pie 14,8%. Arī šeit ir dramatiska situācija ar jauniešu nodarbinātību - bez darba ir 35% cilvēku vecumā līdz 25 gadiem.
Daudzi portugāļi dodas darba meklējumos uz citām Eiropas valstīm. Sevišķi populārs galamērķis esot Šveice, kur iespējams strādāt vismazāk kvalificētos darbus, kurus paši šveicieši negrib darīt. Piemēram, 20 gadu vecais Marsels šogad pameta studijas un ieradās Šveices dienvidu kūrortā Cermatē, kur tika pie trauku mazgātāja darba restorānā. «Es meklēju, bet Portugālē man darba nebija. Man bija šī izdevība [braukt uz Šveici], un es to izmantoju,» puisis stāsta BBC.
Viņš dzīvo netālajā Tešas ciematā, kurā aptuveni no 1300 iedzīvotājiem 700 ir ārzemnieki, lielākoties portugāļi. Šeit ielās portugāļu valodu nereti var dzirdēt biežāk nekā vācu valodu, un no 13 vietējā bērnudārza audzēkņiem tikai trijiem dzimtā valoda ir vācu valoda. Pārējie runā tikai portugāliski.