"Smagas un intensīvas kaujas notiek dienvidos," sociālajā tīklā Facebook pavēstīja amatpersona.
Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs ceturtdien tviterī mudināja Armēniju atteikties no centieniem atgūt Karabahā zaudētās pozīcijas.
"Es atklātā formā vērsos pie Armēnijas valdības un tautas - pārtrauciet centienus atgūt zemes, ko mēs esam atbrīvojuši. Tas novedīs tikai pie jauniem upuriem, līs asinis," tviterī brīdināja Alijevs.
Līderis jau agrāk vairākkārt norādījis, ka Azerbaidžānas mērķis ir atjaunot valsts teritoriālo vienotību un ka Azerbaidžānas militārā operācija Kalnu Karabahā turpināsies, līdz to nebūs pametuši armēņu spēki.
Kauju gaitā Azerbaidžānas armija Kalnu Karabahā ieņēmusi 44 apdzīvotas vietas un virkni stratēģiski svarīgu augstieņu, apgalvo oficiālā Baku.
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans trešdien atzina, ka 18 dienu laikā kaujās armēņu spēki Kalnu Karabahā bijuši spiesti atkāpties divos virzienos - dienvidos un ziemeļos.
Kalnu Karabahas varasiestādes ziņo, ka kopš kauju sākšanās 27.septembrī bojāgājušo civiliedzīvotāju skaits pieaudzis līdz 31, bet kritušo karavīru skaits sasniedzis 525.
Azerbaidžāna neatklāj, cik karavīri krituši tās pusē, bet paziņojusi, ka bojā gājuši 43 civiliedzīvotāji.
Tiek ziņots, ka Azerbaidžānas spēkiem palīdz Turcijas bruņoto spēku virsnieki un Turcijas organizēti kaujinieki no Sīrijas.
Krievija uzņēmusies vadošo lomu centienos izbeigt pašreizējo Karabahas krīzi, un trīspusējās sarunās Maskavā naktī uz sestdienu ar Armēniju un Azerbaidžānu izdevās panākt vienošanos par uguns pārtraukšanu no sestdienas plkst.12. Kaut arī sākotnēji tika saņemti pozitīvi signāli, ka pamiers pamatā tiek ievērots, kaujas drīz vien atsākās.
Krievija, Eiropas Savienība, Irāna un ASV mudinājušas puses ievērot pamieru.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.
Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.