Atbilstoši Kalnu Karabahas pārstāvju versijai svētdienas rītā netālu no starptautiski neatzītās republikas galvaspilsētas Stepanakertas Azerbaidžānas diversantu grupa uzbrukusi vietējās policijas auto, un rezultātā trīs policisti nogalināti, bet viens ievainots.
Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija savukārt apgalvo, ka ar automobili vesta munīcija no Armēnijas Kalnu Karabahas armēņu bruņotajām vienībām.
Apšaudē, kas izraisījās, kad Azerbaidžānas karavīri mēģināja automobili pārbaudīt, dzīvību zaudējuši divi karavīri, norādīja ministrija.
Baku apgalvo, ka armēņu puse esot pārkāpusi pamiera noteikumus, cenšoties ievest munīciju, apejot tā dēvēto Lačinas koridoru - vienīgo ceļu, pa kuru ir jāved kravas no Armēnijas uz Kalnu Karabahu.
Tiesa gan, jau vairāk nekā divus mēnešus transporta kustība pa šo ceļu ir apgrūtināta, jo tur protestus rīko azerbaidžāņi, kas sevi dēvē par "ekologiem".
Kalnu Karabahas savukārt apgalvo, ka mašīnā ieroču vai munīcijas nav bijis un ka tā braukusi nevis no Armēnijas, bet gan no Stepanakertas.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts nav atzinusi šī reģiona neatkarību.
Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas izraisīja karu starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, bet vairāk nekā miljons abās valstīs bija spiesti pamest savas dzīvesvietas.
2020.gada septembrī Armēnijas un Azerbaidžānas starpā atkal uzliesmoja karadarbība, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.
Karadarbība ilga sešas nedēļas un beidzās 2020.gada 9.novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas starpniecību noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu.