Pašlaik īpaši aizsargāti mazāk nekā 17% sauszemes un 8% okeāna teritoriju, kur bioloģiskā daudzveidība atrodas vismaz teorētiskā drošībā no tādiem apdraudējumiem kā deforestizācija, pārlieka izmantošana vai piesārņošana. Tas gan nenozīmē, ka sugu attīstību tajā neapdraud citas problēmas, ko izraisa klimata izmaiņas, to skaitā sausums, plūdi, savvaļas ugunsgrēki.
ANO 1992. gada Bioloģiskās daudzveidības konvenciju ir ratificējušas 195 ANO dalībvalstis un Eiropas Savienība. Tās parakstītāji Kanādā pulcējās konferencē no 7. līdz 19. decembrim, lai sarunās vienotos par stratēģiju ar mērķi saglabāt bioloģisko daudzveidību, to panākot ar dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. «Bioloģiskā daudzveidība ir mūsu dzīves pamats. Mēs esam atkarīgi no bioloģiskās daudzveidības pastāvēšanas, lai iegūtu pārtiku, ko ēdam, ūdeni, ko dzeram, medikamentus, ko lietojam, gaisu, ko elpojam," intervijā Deutsche Welle stāsta ANO Bioloģiskās daudzveidības konvencijas izpildsekretāre Maruma Mrema.
Dienu pirms konferences beigām panāktā vienošanās paredz arī solījumu līdz 2030. gadam ieguldīt 188 miljardus eiro bioloģiskās daudzveidības atbalstīšanā un mēģināt tam iegūt vēl ap 500 miljardiem ASV dolāru, reformējot subsīdiju sistēmu pārtikas un degvielas nozarēs vai vispār atsakoties no tās.
Būtiska ir arī vienošanās daļa, kas paredz nozīmīgāku atbalstu zemu ienākumu valstīm to centieniem aizsargāt dabu. Tam atvēlētās naudas apjomam vajadzētu sasniegt vismaz 20 miljardus dolāru gadā līdz 2025. gadam, tam palielinoties līdz 30 miljardiem dolāru gadā 2030. gadā. Vienošanās arī paredz, ka ieguvumi no dabas resursu izmantošanas, piemēram, medikamenti, ko iegūst no augiem, būtu jāpadara vienlīdz pieejami visiem Zemes iedzīvotājiem un ka jāaizsargā iezemiešu tiesības.