Tādējādi Alijevs pārvēlēts uz trešo pilnvaru termiņu.
Otrajā vietā ar vien 5,5% balsu ierindojies opozīcijas izvirzītais Džamils Hasanli, liecina līdz šim apkopotie dati.
Alijevs televīzijā pārraidītajā uzrunā tautai ceturtdienas rītā paziņoja, ka "Azerbaidžānas prezidenta vēlēšanas bija demokrātijas triumfs".
"Fakts, ka šis balsojums bija brīvs un caurskatāms, ir vēl viens svarīgs solis pretī demokrātijai," apgalvoja prezidents.
Turpretī Hasanli jau paziņojis, ka notikusi masveidīga balsu viltošana, un norādījis, ka negrasās atzīt vēlēšanu iznākumu.
"Visā valstī pieļauti masveidīgi pārkāpumi," teikts Hasanli štāba izplatītajā paziņojumā, norādot, ka opozīcijas kandidāts "nepieņem vēlēšanu iznākumu un neatzīst tās par brīvām un godīgām".
Vēlētāju aktivitāte trešdien sasniedza ap 72%.
Par prezidenta amatu ar Alijevu trešdien sacentās deviņi konkurenti.
Alijeva uzvara vēlēšanās jau bija sagaidāma.
Naftas resursiem bagātajā Aizkaukāza valstī nekas neliecināja, ka notiktu spraiga priekšvēlēšanu kampaņa. Plakāti bija redzami tikai atsevišķās tiem paredzētās vietās, un valsts televīzija prezidenta vēlēšanām bija pievērsusi minimālu vērību.
Iepriekšējās prezidenta vēlēšanas Azerbaidžānā notika 2008.gadā. Tajās Alijevs tika pārvēlēts prezidenta amatā ar 89% balsu, liecināja oficiālie vēlēšanu rezultāti. Rietumu novērotāji atteicās atzīt tās par godīgām un brīvām vēlēšanām.
2009.gadā referendumā Alijevs ieguva tiesības vēlreiz kandidēt uz prezidenta amatu.
Šoreiz Alijevs atklātu priekšvēlēšanu kampaņu nerīkoja, atsakoties piedalīties televīzijas debatēs vai rīkot mītiņus. Viņa atbalstītāji apgalvo, ka prezidenta paveiktais ekonomikā runā labāk nekā reklāma.
Pēdējo desmit gadu laikā dzīves līmenis Azerbaidžānā ir pakāpeniski uzlabojies un valsts kļuvusi par nozīmīgu energoresursu piegādātāju Eiropai.
"Azerbaidžānas tauta vēlas stabilitāti, attīstību un līderi, kas spēj pārstāvēt Azerbaidžānu augstākajā līmenī. Alijevs apvieno visas šīs kvalitātes," norādīja valdošās partijas politiķis Mubarizs Gurbanli.
Azerbaidžānas valdība konsekventi noliedz apsūdzības, ka vārda brīvība valstī tiktu ierobežota ar represīviem likumiem, cenzūru, soda sankcijām un uzbrukumiem žurnālistiem. Tomēr cilvēktiesību aktīvisti apsūdz Alijevu, ka viņš, tuvojoties vēlēšanām, vēl aktīvāk izvērsis represijas pret opozīciju un centies apslāpēt katru neapmierinātības izpausmi.
Citkārt sašķeltā opozīcija maijā raisīja cerības, ka Alijevam varētu nākties saskarties ar nopietnu konkurenci, jo nolēma apvienoties ar vienu kandidātu - ar Oskara balvu godalgoto scenāristu Rustamu Ibragimbekovu.
Bet Azerbaidžānas vēlēšanu komisija viņa kandidatūru noraidīja, atteikumu skaidrojot ar to, ka Ibragimbekovam joprojām ir Krievijas pilsonība.
Pēc tam opozīcija Ibragimbekova vietā izvirzīja bijušo deputātu un vēsturnieku Hasanli.
Hasanli ievēlēšanas gadījumā solīja pārorganizēt Azerbaidžānu uz parlamentāru sistēmu un pēc diviem gadiem no prezidenta amata atkāpties.
Pirmsvēlēšanu debatēs ar pārējiem astoņiem Alijeva konkurentiem Hasanli apsūdzēja prezidentu valstī plaukstošajā korupcijā un pauda pārliecību, ka tikai negodīgas vēlēšanas dos viņam atkārtotu uzvaru.
"Ilhama Alijeva tā dēvētās uzvaras vienmēr sasniegtas tikai ar falsificēšanu," ziņu aģentūrai AFP norādīja 61 gadu vecais Hasanli.