Pēdējo gadu laikā gan tās atsevišķos reģionos sākušas buksēt, mazinoties vakcinēto cilvēku skaitam. Covid-19 pandēmijas laikā šī bremzēšana pastiprinājusies, liekot veselības aizsardzības ekspertiem izteikt bažas par atsevišķu, lielākoties jau sabiedrībā izskaustu slimību atkalatgriešanos, raksta medicīnas žurnāls The Lancet.
Imunizācijas programma
ANO Pasaules Veselības organizācija (PVO) no šodienas līdz 30. aprīlim aizvadīs Pasaules imunizācijas nedēļas pasākumus, kuros paredzēts pievērst pastiprinātu uzmanību tam, kādā stāvoklī atrodas imunizācijas pret vakcīnnovēršamām slimībām centieni, kā Covid-19 pandēmija tos ietekmējusi un kas jādara, lai laikā, kad palielinās cilvēku aktivitāte vakcinācijā pret Covid-19, netiktu bremzēta vakcinācija pret citām slimībām.
Jau šodien PVO publiskos jauno Imunizācijas programmu laikaposmam līdz 2030. gadam (Immunization Agenda 2030), kurā aprakstīta globālās vakcinācijas vīzija un stratēģija nākamajai desmitgadei, ņemot vērā secinājumus, kas izriet no pieredzes, kas gūta, cenšoties pildīt Globālo vakcinācijas rīcības plānu laikaposmam no 2011. līdz 2020. gadam.
Analizējot līdzšinējās sekmes, PVO ir secinājusi, ka jau pirms Covid-19 pandēmijas sākuma centieni pret dažādām slimībām vakcinēt iespējami lielāku cilvēku daļu sāka bremzēties. Īpaši tas bija vērojams nabadzīgākajos reģionos vai valstīs, kuras postīja karadarbība vai dabas katastrofas. Savukārt attīstītajās valstīs palielinājās dažādu sazvērestību teoriju piekritēju un pretvakcinācijas kustību aktivitātes, kuru dēļ dažas valdības bija spiestas pieņemt lēmumus par stingrākiem obligātas bērnu vakcinācijas pret atsevišķām slimībām noteikumiem.
Piemēram, PVO un UNICEF apkopotie dati rāda, ka desmitgades laikā globālā ar pirmo devu pret masalām vakcinēto proporcija saglabājusies 84–85% līmenī. Tiesa, tajā pašā laikaposmā ir izdevies paplašināt to slimību loku, pret kurām notiek plaša vakcinēšana, iekļaujot šajā procesā arī jaunas vakcīnas pret rotavīrusu un B hepatītu. Tomēr, kā izvērtējumā atzīst PVO eksperti, nav izdevies pietiekami efektīvi panākt nevienlīdzības mazināšanu vakcīnu pieejamībā un ietekmēt daudzu valstu vakcinācijas politiku, kas nav atbilstoša PVO nospraustajiem vakcinācijas mērķiem.
Bažas par uzliesmojumiem
PVO atgādina, ka pēdējo 30 gadu laikā bērnu mirstību pasaulē izdevies samazināt vairāk nekā par 50%, lielā mērā pateicoties vakcinācijai. Vakcīnas tagad palīdz cilvēkus pasargāt vairāk nekā pret 20 slimībām – no pneimonijas, masalām, garā klepus un dzemdes kakla vēža līdz ebolai. Vakcīnas ļāvušas cilvēcei atbrīvoties no bakām un pietuvoties no poliomielīta brīvai pasaulei.
Taču, kā uzsver The Lancet, ir ļoti būtiski, kā jaunā pasaules imunizācijas programma tiks ieviesta Covid-19 laikmetā, kad liela daļa finansējuma ir iztērēta citām vajadzībām. Pandēmija jau ir ietekmējusi imunizācijas cikla rutīnu. Ceļošanas ierobežojumi, mediķu novirzīšana Covid-19 ārstēšanai, medicīniskā aprīkojuma deficīts un tā piegādes ķēžu sabrukšana daudzās valstīs rada risku, ka, mīkstinot pandēmijas dēļ noteiktos ierobežojumus, var sākties citu ar vakcīnām novēršamu slimību uzliesmojumi. Tāpēc jau tagad valdībām paralēli vajagot plānot pasākumus vakcinācijas pret citām slimībām rutīnas atjaunošanai.