Siemens apliecināja, ka uzņēmumam "nav biznesa sakaru ar Irānas kodolprogrammu". Spridzekļi uzieti, vēl pirms tie varējuši eksplodēt, sestdien sacīja Irānas parlamentārietis. Irānas varasiestādes uzskata, ka iekārtām "vajadzēja eksplodēt pēc to iedarbināšanas, lai iznīcinātu visas mūsu sistēmas", sacīja Borudžerdi. "Pateicoties mūsu ekspertu gudrībai, ienaidnieka sazvērestība tika izjaukta."
Parlamentārietis norādīja, ka spridzekļi ievietoti Siemens rūpnīcā un ka uzņēmumam ir jāuzņemas atbildība. Minhenē bāzētais Vācijas uzņēmums apsūdzības noraida. Uzņēmuma kodoltehnoloģiju nodaļai nav nekādu biznesa sakaru ar Irānu kopš 1979.gada islāma revolūcijas, apliecināja Siemens pārstāvis.
Tostarp britu raidsabiedrības BBC Berlīnes korespondents Stīvs Evans norāda, ka Irānas apsūdzības liek uzdot dažus intriģējošus jautājumus. To vidū ir arī šādi: Vai Irānas parlamentārietis kaut ko vienkārši pārpratis? Vai Irāna iepērk Siemens iekārtas ar trešās puses starpniecību? Vai sabotētās iekārtas tiek pārdotas ar slepenu Rietumu izlūkdienestu atbalstu?
2010.gadā Irānas kodolobjektu datorsistēmas bija inficētas ar vīrusu Stuxnet. Arī tas bija saistīts ar kādu Siemens produktu, un arī toreiz uzņēmums noliedza, ka tam būtu jebkas zināms par šo lietu. Atbilstoši neapstiprinātām mediju ziņām šis vīruss bijis saistīts ar kādu valdības dienestu, iespējams, ASV vai Izraēlas.
Rietumvalstis apsūdz Teherānu, ka tā cenšas izstrādāt kodolbruņojumu, taču pati Irāna apgalvo, ka tās kodolprogramma domāta tikai un vienīgi civiliem mērķiem. Tikmēr Izraēla iespējamo Irānas kodolbruņojumu uzskata par apdraudējumu savai pastāvēšanai un pieļauj militāra uzbrukuma iespēju Irānas kodolobjektiem.