Izdevuma Foreign Policy analītiķis Jans Bremmers, veidojot pasaules ietekmīgāko personu sarakstu, mēģinājis definēt varu kā indivīdu spēju vienpersoniski radīt pārmaiņas, kas ievērojami ietekmē lielu tautas masu dzīves un nākotni. Kā norāda reitinga autors, topa pirmā ailīte apzināti atstāta tukša. Tas tāpēc, ka pārmaiņu pilnajā pasaulē, kurā neviena valsts nav uzskatāma par absolūti vadošo, visi meklē atbalstošu plecu, lai kopīgiem spēkiem stātos pretī pašiem grūtākajiem un bīstamākajiem globālajiem izaicinājumiem. Sarakstā iekļautie pasaules līderi bieži vien ir pārņemti ar vietējo un reģionālo problēmu risināšanu, tāpēc viņiem trūkst intereses un ietekmes sviru, lai risinātu dažādas, piemēram, transatlantiskās problēmas.
Diezgan pārsteidzoši, bet ietekmīgāko personu saraksta pašā augšgalā nonācis Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Saraksta sastādītāji atzīst, ka nevienam cilvēkam pasaulē nav izdevies savās rokās sakoncentrēt tik lielu vietējo un reģionālo varu kā Putinam. Vienlaicīgi gan tiek atzīts, ka Putina popularitāte pamazām mazinās. Par to liecina arī pašā Krievijā veiktās aptaujas. Levada centra rīkotā aptauja Krievijas reģionos liecina, ka arī pagājušajā gadā Putins nosaukts par Krievijas gada cilvēku, un šo titulu viņš notur jau kopš 2000. gada. Taču ja 2008. gadā viņa politiku atbalstīja 44 procenti iedzīvotāju, tad tagad vien 28%, norāda LR.
Laikā, kad visa pasaule ar pastiprinātu uzmanību seko tam, kā Amerikas Savienotās Valstis mēģina izvairīties no tā dēvētās fiskālās klints, ir kāds cilvēks, kura rokās ir vislielākie ietekmes līdzekļi ASV ekonomikas stabilizēšanai. Tas nav ASV prezidents Baraks Obama, kurš sarakstā ierindots vien piektajā vietā, bet gan ASV Valsts kases vadītājs Bens Bernanke.
Savukārt no Eiropas līderiem visaugstāko pozīciju, ceturto vietu, ieguvusi Vācijas kanclere Angela Merkele, jo tieši viņas īstenotā politika pašlaik spēj saturēt kopā krīzē nonākušo Eiropu. Par Vācijas kancleres lielākajiem sasniegumiem tiek minēta viņas spēja nodrošināt finansējumu Eiropas glābšanas fondiem, uzticības iegūšana no grūtībās nonākušajām Eiropas perifērijas valstīm, kā arī nemainīgi augstais atbalsts pašmājās. Atzinīgi novērtēts arī Eiropas Centrālās bankas vadītāja Mario Dragi darbs, nodrošinot Eiropas Savienības darbspējas ļoti izšķirošā brīdī. Viņš ierindots saraksta 6. vietā.
Ja runā par jau iepriekš pieminēto ASV prezidentu baraku Obamu, saraksta sastādītāji norāda, ka viņa vadītā administrācija, visticamāk, tuvākajā laikā krīzi eirozonā vēros no malas, kā arī centīsies līdz minimumam samazināt savu iesaisti tuvo Austrumu procesos. Vienlaicīgi turpinot pastiprināt attiecības ar Austrumāziju, tieši Obamas lēmumiem būs ļoti izšķiroša nozīme.
Saraksta pirmajā desmitniekā ierindojies arī Ķīnas prezidents Si Dziņpiņs, no kura reformām būs atkarīga ķīnas turpmākā izaugsme, Irānas augstais līderis Ajatolla Hamenei, kurš, visticamāk, arī turpmāk būs atbildīgs par to, kā risināsies sarunas par Irānas kodolprogrammu, Starptautiskā valūtas fonda vadītāja Kristīne Lagārda un Saūda Arābijas karalis Abdulla bin Abd al Azizs, no kura lēmumiem par naftas ieguvi var būt atkarīga visas pasaules ekonomika turpmākajos gados.