2014.gadā Igaunijā tika patērēts vidēji 11,1 litrs absolūtā alkohola, rēķinot uz vienu pieaugušo, 2015.gadā - 10,5 litri, bet 2016.gadā šis rādītājs nokrities zem 10 litriem, teikts gada pārskatā "Alkohola tirdzniecība, patēriņš un kaitējums Igaunijā", ko pēc Nacionālā veselības attīstības institūta pasūtījuma sagatavojis Igaunijas Ekonomisko pētījumu institūts.
Joprojām turpina pazemināties stiprā alkohola patēriņa īpatsvars. Ekonomisko pētījumu institūta rīkotā aptaujā 88% respondentu sacījuši, ka degvīnu nedzer vispār vai dara to dažas reizes gadā. Līdzīgā aptaujā, kas tika veikta 2008.gadā, tādu atbildi deva 67% iedzīvotāju.
Kā norādīts pārskatā, gandrīz trīs ceturtdaļas igauņu domā, ka alkohola ielu reklāma būtu jāaizliedz, un vairāk par pusi atbalstītu arī alkohola reklāmas aizliegumu radio, televīzijā, internetā, žurnālos un laikrakstos.
Par nopietnāko ar alkohola lietošanu saistīto problēmu igauņi uzskata transportlīdzekļu vadīšanu reibumā - to minējuši 94% respondentu. Tālāk šai problēmu sarakstā minēta arī sabiedriskās kārtības traucēšana, vardarbība ģimenē, alkohola lietošana bērnu un jauniešu vidē un alkohola radītās veselības problēmas.
Ekonomisko pētījumu institūta direktore Marje Josinga atzinīgi vērtējusi faktu, ka alkohola patēriņš krītas jau ceturto gadu pēc kārtas.
"Tomēr jāatzīst, ka patēriņu samazinājuši galvenokārt tie, kuri arī iepriekš alkoholu lietoja mēreni," viņa atzinusi. "Galvenie iemesli varētu būt cenu pieaugums pēc akcīzes nodokļa paaugstināšanas un attieksmes maiņa. Cilvēki lielāku nozīmi piešķir veselīgam dzīvesveidam un vēlas pavadīt brīvo laiku bez alkohola, tomēr bažas rada lētāka alkohola pieejamība viņpus robežas, Latvijā, kas var veicināt jaunu patēriņa celšanos."
Josinga paudusi pārliecību, ka līdztekus patēriņu ierobežojošajam akcīzes nodoklim Igaunijā aktīvāk jāizmanto arī citas iespējas - jāierobežo reklāma, labāk jāveic skaidrojošais darbs, jāsamazina alkohola tirdzniecība sabiedriskos pasākumos un stingrāk jākontrolē, kā tiek ievērots aizliegums pārdot alkoholu nepilngadīgajiem.
Sanāk, ka pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem, Igaunija tagad ir pozitīvā nozīmē apsteigusi Latviju. PVO 2017.gada pārskats, kur publicēti dati par 2016.gadu liecina, ka Latvijā vidējais absolūtā alkohola patēriņš bija 12,3 l uz vienu iedzīvotāju, kas ir pārsniedzis 15 gadu vecumu.
Savukārt Lietuva turpina būt negatīvās statistikas līderi.
Lietuviešu vidējais alkohola patēriņš saskaņā ar ANO Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem par pagājušo gadu ir augstākais pasaulē, otrdien norādījis PVO pārstāvis Gaudens Galea. Pēc viņa teiktā, 2016.gadā viens Lietuvas iedzīvotājs patērējis vidēji 16 litrus alkohola. Tiesa gan pēc Lietuvas datiem 2016.gadā patērēts tikai 13,2 litri legālā absolūtā alkohola uz vienu iedzīvotāju.
To, ka alkoholisms ir problēma apzinās ar kaimiņvalsts politiķi, kas šogad pamudinājis pieņemt vairākus likumu grozījumus. Kā ziņoja aģentūra LETA,
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite parakstījusi parlamenta pieņemtos Alkoholakontroles likuma grozījumus, kas izraisīja plašas diskusijas sabiedrībā, jo tie no nākamā gada būtiski ierobežos alkohola apriti, patēriņu un reklāmu. Grībauskaite aicināja politiķus turpmāk atturēties no jauniem pretrunīgiem ierosinājumiem, kamēr nav izdarīti secinājumi par pašreizējo ierobežojumu ietekmi uz alkohola patēriņa līmeni
Ape Guano
ups
Starp citu