Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +11 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 1. oktobris
Lāsma, Zanda, Zandis

Forbes: investoru acīs Baltijas valstis uzveic Eiropu, taču ģeopolitikā rezultāti nav viņu labā

Trīs Baltijas valstis – Lietuva, Latvija un Igaunija – ir Eiropas Savienības sastāvā nu jau 18 gadus. Un pēdējos sešus gadus investoriem šeit ir klājies labāk nekā lēnajā, krīžu māktajā Eiropā.

Forbes raksta, ka OMX Baltic 10 Index visu šo laiku bija uzrādījis labākus rezultātus nekā FTSE Europe. Un arī šobrīd turpina, pat tik sliktā gadā kā šis, ja skatās rādītājus no gada sākuma līdz šai dienai. Tas pierāda to, ka jaunietekmes
valstu ekonomikas vēl arvien spēj apsteigt jaunattīstības valstis.Taču šī panākumu josla drīz beigsies.

Ģeopolitika un augsta līmeņa korupcijas lieta plaši pazīstamajā Latvijas uzņēmumā sāk mest ēnu uz kontinentālās Eiropas investoru ilgi un labi glabāto noslēpumu.

Ieroču žvadzināšana, nepārprotams pretvējš

Pašlaik visapkārt ir daudz ieroču žvadzināšanas trokšņa. Baltijas valstis, kuras ar jūtamu vēsumu skatās uz Maskavu pēc gadu desmitiem ilgās Padomju varas klātbūtnes, cer uz Krievijas sakāvi Ukrainā.

8. jūnijā notikušajā Financial Times konferencē Global Boardroom Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš un Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte sacīja, ka arvien grūtāk kļūst saglabāt Eiropas vienotību attiecībā uz sankcijām inflācijas dēļ. Taču viņi norādīja, ka ES ir jāturpina izdarīt spiedienu uz Krieviju, jo
pretējā gadījumā Krievija varētu sākt lūkot pēc citām valstīm. “Mūsu mērķis ir panākt, lai Putins zaudē šajā karā,” – tā Kariņš.

Nevēlēdamies atpalikt no sabiedrotajiem, 21. jūnijā Lietuva izdeva rīkojumu par tranzīta bloķēšanu uz Kaļiņingradu. Ņemot vērā šo divu valstu brīdinājumu par iespējamību, ka Krievija var kāpināt agresiju pret citām vājākām bijušajām Padomju Savienības valstīm, jāatzīst, ka Latvija un Lietuva visai drosmīgi baksta
lapseņu stropu.

Nedēļu pēc blokādes ieviešanas Krievija un Baltkrievija jau draudēja Lietuvai ar militārām darbībām, ja tranzīta ceļš netiks atbloķēts, ziņoja Kyiv Post 27. jūnijā. Un šīs runas turpinās gandrīz katru otro nedēļu kopš tā brīža.

“Jebkādas spekulācijas par Kaļiņingradas blokādi ir meli. Lietuva tikai ievēro sankcijas, ko ES ieviesa pret Krieviju, reaģējot uz tās agresiju un karu pret Ukrainu,” – norādīja Šimonīte.

Sankcijas pret šo tranzīta ceļu pastāv, lai arī ko Šimonīte teiktu.

Baltic 10 tirgus ir krities aptuveni par 1,58 % kopš Šimonītes 21. jūnija komentāriem par tranzīta ceļa sankcijām. FTSE Europe ir pakāpies par 0,98 % kopš tā laikā. Tirgus ir satraukts.

Liels bizness, lielas raizes

Laikā, kad cilvēku prātus ir pārņēmis karš, nav īstais brīdis jaunietekmes valstu ekonomikām izcelties ar stāstiem, kuri var potenciāli atbaidīt cilvēkus.

Šī gada sākumā Latvijas Ekonomisko lietu tiesa attaisnoja visus apsūdzētos tā saucamajā “ digitālgeitas ” krimināllietā – korupcijas skandālā, kas velkas jau kopš 2000. gadu vidus.

Lietas attīstībai sekojušie juristi norāda, ka valdība vēl arvien patur arestā miljoniem eiro.
 
Džons Sendvegs, partneris advokātu birojā Nixon Peabody Vašingtonā un bijušais Iekšzemes drošības departamenta galvenais juriskonsults, un bijušais Imigrācijas un muitas dienesta direktora pienākumu izpildītājs Obamas administrācijas laikā, uzskata, ka “tas grauj taisnīgu līdzsvaru starp vispārējām sabiedrības interesēm un investoru pamattiesībām uz īpašumu”. Viņš gan nav iepazinies ar digitālgeitas lietu. Taču ir līdzīgas lietas, kur cilvēki, kuru aktīvi tika iesaldēti ekonomisko noziegumu izmeklēšanas ietvaros, nekad tos neatguva, vai kuri uzvarēja tiesā, bet tika ierauti jaunā tiesvedības aplī, kur viss atkārtojās vēlreiz.
 
Cīņa ar korupciju vienmēr ir bijis viens no galvenajiem priekšnosacījumiem ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai. Tas arī visticamāk būs viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem Ukrainas ceļā uz pievienošanos ES.

Runājot par Latvijas tiesām, Olafs Guttings, Bundestāga Finanšu komitejas loceklis Vācijā, norāda, ka “Latvijas tiesu sistēmai ir steidzami nepieciešamas reformas. Latvijas tiesas ilgstošā nespēja novest līdz tiesai vietējos oligarhus un augsta ranga amatpersonas, tā vietā izvēloties vajāt vadošos tiešos ārvalstu investorus, kaitē Latvijas reputācijai.”

Guttings norāda, ka vietējie prokurori un tiesneši ir bijuši pārāk “agresīvi ar aktīvu arestēšanu” un demonstrējuši visaptverošu “ignoranci pret tiesībsargājošo iestāžu amatpersonu rīcības brīvības pamatiem, taisnīgumu un cieņu pret kriminālprocesu un pierādījumu noteikumiem.”

Daudzas lietas, kurās privātīpašums tika nelikumīgi arestēts Latvijā vairāku gadu garumā, drīz tiks izskatītas Eiropas un Lielbritānijas tiesās. Tas var kaitēt Latvijas tēlam kā vienai no trim Baltijas māsām, kuras ir apsteigušas kontinentālo Eiropu.

“No Krievijas puses pastāvošo draudu iespaidā Eiropai ir vēl svarīgāk turēties kopā,” – sacīja Guttings. “Mēs nevaram pieļaut plaisu rašanos Eiropas mājās sienās likuma varas jautājumos,” – viņš piebilda. 23. jūnija vēstulē Eiropas Komisijas tieslietu komisāram Didjē Reindersam Eiropas Parlamenta locekle Vācijā un Juridisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietniece Mariona Valsmanna rakstīja, ka Latvija veido “bīstamu precedentu” dažās tās nesenajās ekonomisko noziegumu lietās, kurās pēc augstākas instances tiesā pierādītās nozieguma neesamības zemākas instances tiesai tiek dotas pilnvaras anulēt šo lēmumu un sākt no jauna.

“Latvijas varas iestādes rada pretrunu ar Eiropas primārajiem un sekundārajiem tiesību aktiem, tai skaitā likuma varu, tiesībām uz taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpciju un tiesībām netikt pakļautam atkārtotai tiesai par noziegumu, par kuru jau tika attaisnots vai notiesāts,” – savā vēstulē raksta Valsmanna.

Kad Baltijas valstis pievienojās ES 2004. gadā, tirgiem bija nepieciešams laiks, lai nobriestu. Bija vajadzīgs laiks, lai izaugtu no vecajām Padomju Savienības darbības metodēm, kur viss pakļauts valsts kontrolei. Pāreja uz eiro valūtu arī nenāca bez sāpēm. Valsts kontrolētie uzņēmumi tika privatizēti; izpārdoti pa daļām. Tika veidotas jaunas mini-impērijas. Esot Eiropas Savienībā, bija svarīgi tikt vaļā no pēdējiem vecās Padomju sistēmas rēgiem.

Tas ir paaudžu pārmaiņu jautājums, un Baltijas valstis, kā jau daudzas vecās komunistiskās Eiropas valstis, vēl arvien izdzīvo šo sāpīgo pārdzimšanu.
 
“Latvijas apņemšanās cīnīties ar naudas atmazgāšanu, manuprāt, ir apsveicama, taču realitātē Latvijas tiesas nespēj saukt varas iestādes pie atbildības un ļauj arestēt līdzekļus ar visai vājiem nozieguma pierādījumiem vai vispār bez tiem,” – norāda Sendvegs. “Tiesas vienkārši ļauj varas iestādēm iesniegt tās pašas lietas atkārtoti un atņemt vēl un vēl aktīvus.”

Viņš stāsta, ka vienā no Nixon Peabody lietām viņi pierādīja arestēto aktīvu likumību tiesā un uzvarēja. Taču varas iestādes iesniedza apelāciju par šo lēmumu. “Mēs vēlreiz uzvarējām, jo apelācijas tiesas instance atstāja spēkā iepriekšējās instances tiesas spriedumu. Tā vietā lai samierinātos ar pasludināto spriedumu, varas iestādes vienkārši iesniedza to pašu lietu citā tiesā,” – viņš stāsta.

Neskaidri pavērsieni likuma burta piemērošanā atbaida investorus no jaunietekmes valstu tirgiem. Un karš tikai pastiprina šīs bailes. Pēdējo četru nedēļu laikā Baltijas valstu vērtspapīru tirgus ir noslīdējis zemāk par Rietumeiropas tirgu. Ja ieroču žvadzināšana turpināsies un aizsāksies reāls bruņots konflikts, Baltijas valstīm situācija mainīsies ļoti strauji.

Par spīti visam, Eiropas ietvaros šīs valstis joprojām demonstrē izaugsmes tendences. Latvijas rādītāji pieauga par 3,6 % 2022. gada pirmajā ceturksnī, Lietuvas – par 1 %, savukārt Igaunija ir vissliktākajā pozīcijā ar minimālu izaugsmi 0,1 % apmērā šajā periodā. Salīdzinājumam, Francijas IKP saruka par 0,2 %
attiecīgajā ceturksnī. Itālijas un Vācijas IKP pieaugums bija līdzvērtīgs Igaunijai.

28. jūnijā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija paziņoja, ka Igaunija ir teicami tikusi galā ar pandēmijas izraisīto ekonomisko šoku un visticamāk turpinās ekonomisko izaugsmi kā plānots.

Tiek ziņots, ka šomēnes Latvijā par iespējamo nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizāciju tika apsūdzēts Baltijas lielākās valsts Lietuvas vadošās īpašumu apsaimniekošanas un inženierpakalpojumu grupas Civinity izpilddirektors.

Savukārt Latvijā, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm, elektrības, dabasgāzes, siltumenerģijas un naftas cenas visticamāk pieaugs par 39% šogad, savukārt degvielas cenu pieaugums sagaidāms 40% apmērā Eiropas sankciju iespaidā pret Krievijas naftu un gāzi.

Tas ir vēl viens pretvēja vilnis šo tirgu ceļā, ko tie, šķietami, nebija ierēķinājuši. No gada sākuma līdz šim brīdim OMX Baltic 10 vēl pat nav sasniedzis lejupslīdes fāzi, atšķirībā no FTSE Europe. Bet tagad tikai laiks rādīs, kā attīstīsies notikumi.
 
 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits