Tiesas lēmuma kritiķi uzskata, ka tādējādi tiek leģitimizēta naidīgu uzskatu paušana, kas var tikt izmantota, lai uzbruktu nevainīgiem cilvēkiem.
Protests pie kapiem
2006. gada sākumā ASV Merilendas štatā zemes klēpī tika guldīts ASV armijas jūras kājnieks Metjū Sneiders, kurš mira ceļa satiksmes negadījumā Irākā. Dienā, kad notika M. Sneidera bēres, no Kanzasas štata Topekas pilsētiņas ieradās vairāki Vestboro baptistu baznīcas locekļi, kuri ar vietējo policiju jau iepriekš bija saskaņojuši mītiņu un nostājās netālu no kapsētas.
Neilgi pirms bēru ceremonijas sākuma protestētāji sāka demonstrēt plakātus, uz kuriem bija redzami tādi uzraksti kā «Paldies Dievam par kareivju nāvi», «Jūs nokļūsiet ellē» un «Dievs ienīst Ameriku. Paldies Dievam par 11. septembri», raksta BBC.
Mācītāja Freda Felpsa vadītā draudze, kas ir organizējusi vairākus simtus līdzīgu akciju, ir cieši pārliecināta, ka ASV karavīru nāve Irākā un Afganistānā ir Dieva sods par amerikāņu sabiedrības netiklību, arī iecietību pret viendzimuma attiecībām un abortiem.
Nogalinātā kareivja tēvs Alberts Sneiders esot kapsētā redzējis tikai plakātu augšu, nevis uzrakstus. Tos viņš vēlāk izlasījis televīzijas reportāžā no mītiņa. Tas viņu pamatīgi satriecis, tādēļ izmisušais vīrietis iesniedza tiesā prasību par morālā kaitējuma atlīdzināšanu.
2007. gada martā pirmās instances tiesa apmierināja viņa prasību un lika piedzīt no Vestboro draudzes 11 miljonus dolāru (5,5 miljoni latu). Vēlāk šī summa tika samazināta līdz 5 miljoniem dolāru (2,5 miljoni latu).
Draudze vērsās Federālajā apelācijas tiesā, kas paziņoja, ka ASV konstitūcija baznīcas locekļus atbrīvo no atbildības. Šo lēmumu negrozītu pagājušajā trešdienā atstāja arī Augstākā tiesa, kuras lēmums nav pārsūdzams.
Konstitūcijas lutināti
Tiesas lēmumā, ko atbalstīja astoņi no deviņiem tiesnešu kolēģijas locekļiem, teikts, ka, par spīti tam, ko savos protestos pauž draudze, viņu pusē ir ASV konstitūcijas Pirmais labojums, kas aizstāv pilnīgu vārda brīvību.
«Vārdi ir spēcīgi,» teikts tiesas priekšsēdētāja Džona Robertsa lēmumā. «Tie var mudināt cilvēkus uz rīcību, novest tos līdz prieka un bēdu asarām un, kā šajā gadījumā, radīt lielas sāpes.»
«Tomēr, balstoties uz Pirmo labojumu, mēs uz šīm sāpēm nevaram reaģēt, sodot runātāju,» turpina tiesnesis. «Kā nācija mēs esam izvēlējušies citu ceļu - aizsargāt arī sāpinošas runas par sabiedriskiem jautājumiem, lai nodrošinātu, ka mēs neapspiežam publiskās debates.»
Dž. Roberts paskaidroja, ka galīgo lēmumu par labu baznīcai ietekmēja divi svarīgi faktori. Pirmkārt, draudzes locekļi esot pauduši viedokli par jautājumu, kas ir saistošs visai amerikāņu sabiedrībai. «Vēstījumi uz viņu plakātiem bija tālu no skaidriem sociālajiem un politiskajiem komentāriem, turpretim jautājumi, ko viņi skāra, - ASV un tās pilsoņu politiskā un morālā uzvedība, mūsu nācijas liktenis, homoseksualitāte armijā un [seksa] skandāli, kuros iesaistīta katoļu garīdzniecība, - ir sabiedrībai nozīmīgi,» tiesnesi citē The New York Times.
Kā otru faktoru Dž. Roberts min piketētāju tiesības «atrasties tur, kur viņi atradās», jo viņi stāvēja tālāk par 300 metriem no kapsētas, rīkojās saskaņā ar likumu un policijas rīkojumiem, kā arī protestēja klusu un bez vardarbības.
Tiesnesis Semjuels Alito, kurš vienīgais balsoja pret Vestboro draudzes attaisnošanu, uzskata, ka konstitūcijas Pirmais labojums nepiešķir tiesības lietot vārdus, kas kādai personai var radīt emocionālas ciešanas.
«Mūsu dziļākā nacionālā uzticība brīvām un atvērtām debatēm nenozīmē atļauju ļauniem verbāliem uzbrukumiem, kas parādās šajā lietā,» savu viedokli pamato S. Alito. «Lai pastāvētu sabiedrība, kurā publiskie jautājumi tiktu atvērti un enerģiski apspriesti, nav nepieciešams atļaut nežēlību pret nevainīgiem upuriem.»
Savukārt Vestboro draudzes pārstāvji pēc sprieduma paziņošanas neslēpa prieku un sacīja, ka lieta «pielika megafonu pie šīs mazās draudzes mutes». «Mēs lasām likumus. Mēs vadāmies pēc likumiem. Vienīgais veids citādam lēmumam ir Pirmā labojuma iznīcināšana,» teikts draudzes paziņojumā.