Ar savu uzrunu Vašingtonas Vilsona centrā valsts sekretārs kārtējo reizi centās kliedēt bažas par ASV vēlmi distancēties no NATO, ko izraisīja prezidenta Donalda Trampa prasības, lai Eiropas valstis atvēlētu lielākus līdzekļus pašas savai aizsardzībai.
"Mūsu drošības attiecības ar Eiropu ir dzelžainas," uzsvēra Tilersons. "Alianses ir bezjēdzīgas, ja to dalībnieki nespēj vai nevēlas pildīt savas saistības".
Viņš piebilda, ka NATO savstarpējās palīdzības klauzula izrādījusies par "vislabāko mehānismu, kāds mums ir agresijas atturēšanai".
Tilersons arī atgādināja, ka NATO līguma 5. pants pirmo reizi tika iedarbināts pēc teroristu uzbrukuma ASV 2001. gada 11. septembrī.
Tomēr arī valsts sekretārs uzsvēra, ka Eiropas valstīm jāuzņemas lielāka atbildība par pašu drošību, norādot, ka Vašingtona vienkārši nevar atļauties maksāt viņu vietā.
Vienlaikus viņš atzina, ka pēc Trampa Eiropas vizītes lielāks skaits alianses dalībvalstu palielinājušas aizsardzības izdevumus, lai izpildītu savas saistības pret NATO aizsardzībai tērēt vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Tilersions ar skarbu kritiku vērsās arī pret Krieviju, nosodīja tās militāro agresiju pret Gruziju un Ukrainu, kā arī iejaukšanos Eiropas valstu vēlēšanās un iekšpolitikā.
Viņš uzsvēra, ka šādas darbības ir nepieņemamas un nepiedien atbildīgam starptautiskās sabiedrības loceklim.
Tilersions pauda nožēlu, ka līdzšinējie mēģinājumi uzlabot attiecības ar Krieviju, cenšoties to pārliecināt mainīt savu uzvedību, izrādījušies velti. "Krievija turpina agresīvas darbības pret saviem kaimiņiem," atzina ASV valsts sekretārs, piebilstot, ka Vašingtona ir vienisprātis ar Eiropu – attiecības ar Maskavu neuzlabosies, kamēr tā nemainīs savu uzvedību.
"Mūsu transatlantiskās vienotības mērķis ir pārliecināt Krievijas valdību, ka mēs necietīsim šādu atklātu starptautisko normu pārkāpšanu," uzsvēra Tilersons.