"Kremlis ir gājis vēl tālāk. Vismaz 11 Ukrainas pilsoņi ir kļuvuši par politieslodzītajiem Krievijā," Vašingtonā notiekošajā forumā "Ukrainas cīņa par brīvību" pavēstīja Porošenko.
Pēc viņa teiktā, Ukrainas parlamenta deputātes un Gaisa spēku pilotes Nadijas Savčenko, kinorežisora Oļeha Sencova, aktīvista Oleksandra Koļčenko un daudzu citu farsa tiesas, netaisnīgie spriedumi un nelikumīgā turēšana nebrīvē ir vienkārši briesmīgi.
Kā norādīja Porošenko, daži Krievijā ieslodzītie ukraiņi atrodas kritiskā stāvoklī. "Taču Maskavai šim faktoram nav nekādas nozīmes, kura joprojām neļauj starptautiskajiem ārstiem apmeklēt viņus."
"Mēs apstiprinājām personu sarakstu, kas ir līdzdalīgi farsa tiesas procesos pret ukraiņu politieslodzītajiem Krievijā, tas ir tā saucamais "Savčenko-Sencova saraksts", kas ir ļoti līdzīgs "Magņitska sarakstam". Mēs sagaidām, ka mūsu amerikāņu un eiropiešu partneri pievienosies šai iniciatīvai," paziņoja Porošenko.
Porošenko trešdien parakstīja rīkojumu, ar kuru stājas spēkā Nacionālās drošības padomes 25.martā pieņemtais lēmums par personālām sankcijām pret personām, kuras veikušas pretlikumīgas darbības pret Savčenko, Sencovu un Koļčenko. Sarakstā iekļautas 84 personas - Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) un Izmeklēšanas komitejas vadītāji un darbinieki, prokurori, tiesneši, militārpersonas un citi.
Krievijas tiesa 22.martā atzina Savčenko par vainīgu divu Krievijas valsts televīzijas žurnālistu nāvē apšaudē Ukrainas austrumos, kas notika 2014.gadā. Savčenko piespriesta reāla brīvības atņemšana uz 22 gadiem vispārējā režīma kolonijā, kā arī 30 000 Krievijas rubļu (400 eiro) liels sods.
Viņas lieta izpelnījusies nosodījumu gan no Eiropas Savienības, gan ASV, kas aicināja Savčenko atbrīvot. Viņa pati noliedz savu vainu apsūdzībās un prāvas laikā pieteica vairākus badastreikus, tomēr no iespējas spriedumu pārsūdzēt viņa ir atteikusies.
Krievijas apbruņotie promaskaviskie kaujinieki sagūstīja Savčenko 2014.gada 17.jūnijā brīdī, kad viņa netālu no Luhanskas palīdzējusi no kaujas lauka aiznest ievainotos karavīrus, skaidro viņas advokāti. Drīz pēc tam kaujinieki aizveduši Savčenko no Ukrainas uz Krieviju, kur nodevuši varasiestādēm.
Augustā Krievijas tiesa piesprieda "terorismā" apsūdzētajam ukraiņu kinorežisoram Oļeham Sencovam 20 gadu ilgu cietumsodu, kas viņam būs jāpavada stinga režīma kolonijā.
Tiesa atzina, ka Sencovs esot vainīgs mēģinājumos sarīkot terora aktus Krievijas okupētajā un anektētajā Krimā.
Pats Sencovs jebkādu savu vainu noliedzis.
Otram šajā lietā apsūdzētajam Oleksandram Koļčenko piespriesti pieci gadi stingra režīma kolonijā.
Kopumā režisoram piespriests 15 gadu cietumsods par "teroristiskas organizācijas dibināšanu", attiecīgi 10 un 11 gadi - par "līdzdalību" divos "terora aktos", septiņi gadi - par "sprādzienu gatavošanu un veikšanu", bet pieci gadi - par "ieroču un munīcijas nelikumīgu glabāšanu".
Prokuratūra bija prasījusi Sencovam piespriest 23 gadu cietumsodu.
Savukārt aktīvistam Koļčenko, kurš paudis neapmierinātību ar Krievijas īstenoto Krimas okupāciju un aneksiju, prokuratūra pieprasīja piespriest 12 gadus cietumā.
Kaut arī nedz Sencovs, nedz Koļčenko nav lūguši piešķirti viņiem Krievijas pilsonību, viņi tika tiesāti kā Krievijas pilsoņi. Atbalstītāji uzstāj, ka lieta ir safabricēta, bet Eiropas Savienība un ASV pieprasījušas viņus atbrīvot.
Advokāti norāda, ka liecinieki tikuši spīdzināti, lai piespiestu viņus sniegt liecības par Sencova un Koļčenko piedalīšanos Krievijā aizliegtās organizācijas "Labējais sektors" aktivitātēs.
Diviem Sencova un Koļčenko lietas lieciniekiem piespriesti smagi cietumsodi par atteikšanos sniegt liecības tiesā.