Lielāko daļu no šiem papildu izdevumiem rada neierašanās darbā slimības dēļ, zemāka produktivitāte smēķēšanas pārtraukumu dēļ un papildu veselības aprūpes izmaksas, vēsta Veselības aizsardzības koledžas un Moricas Jurisprudences koledžas veiktais pētījums. "Mūsu labākās aplēses par papildu gada izmaksām smēķējošam darbiniekam ir 5816 dolāri (3140 lati)," teikts pētījumā. Šajās aplēsēs ņemts vērā tas, ka pensiju izmaksas ir par gandrīz 296 dolāriem mazākas smēķējošam darbiniekam, jo smēķētāji mēdz nomirt jaunāki nekā nesmēķētāji.
Pētījums norāda, ka vairāki darba devēji ASV sākuši smēķētājiem noteikt augstākas veselības apdrošināšanas maksas vai ieviest nosacījumu, ka darbā pieņems tikai nesmēķētājus. Atsevišķi darba devēji pat draudējuši atlaist darbiniekus, kuri noteiktā laika periodā neatmetīs smēķēšanu. "Bez precīzām ar smēķēšanu saistītu izmaksu aplēsēm šādi nosacījumi varētu šķist patvaļīgi vai nepamatoti. Labi pamatotas aplēses ļauj uzņēmumiem godīgāk analizēt izmaksas un ieguvumus, ko sniedz šādi nosacījumi par darba vietām bez tabakas," norāda pētījums.
Šis pētījums balstīts uz iepriekš veiktām analīzēm attiecībā uz dažādiem smēķētāju un nesmēķētāju salīdzinājuma aspektiem. Piemēram, aprēķins liecina, ka smēķētāji darbu kavē par 2,6 dienām gadā vairāk salīdzinājumā ar nesmēķējošiem darbiniekiem. Ja darbinieks strādā septiņas ar pusi stundas dienā un vidējās izmaksas par stundas atalgojumu un pabalstiem veido 26,49 dolārus, tad šāds darbinieks rada papildu izdevumus 516,56 dolāru apmērā.
Tikmēr neatļauti smēķēšanas pārtraukumi zaudētā produktivitātē izmaksā 3077 dolārus gadā, balstoties uz divām 15 minūšu pauzēm dienā 232 darba dienās gadā. Savukārt ar smēķēšanu saistītas problēmas veido aptuveni 8% no visiem veselības aprūpes izdevumiem. Tādējādi smēķētāja apdrošināšana izmaksā par 2055,77 dolāriem vairāk salīdzinājumā ar nesmēķētāju.