Reaģējot uz Krievijas īstenoto Ukrainas politiku - Krimas aneksiju un spriedzes eskalāciju Austrumukrainā -, Baltais nams tuvāko dienu laikā varētu Maskavai noteikt jaunas sankcijas. Oficiāli pagaidām nekādi vārdi netiek nosaukti, bet ASV prezidents Baraks Obama šodien, viesojoties Filipīnās, apliecināja, ka Krievija var sagaidīt jaunas sankcijas.
Prezidents norādīja, ka jaunās sankcijas būs balstītas uz jau esošajām un tiek strādāts pie sankcijām pakļauto personu saraksta papildināšanas.
Šī soļa mērķis ir pamudināt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ne tikai runāt, bet arī attiecīgi rīkoties, norādīja Obama.
Rietumu diplomāti ziņo, ka arī Eiropas Savienība (ES) gatavojas šodien noteikt sankcijas vēl 15 Krievijas amatpersonām, kas, kā tiek uzskatīts, grauj demokrātiju un rada haosu Ukrainā.
ASV un Eiropas Savienība cer, ka, īstenojot papildu sankcijas, izdosies panākt spriedzes deeskalāciju Ukrainas austrumos.
ASV Nacionālās drošības padomnieka vietnieks Bens Rodss sestdien paziņoja, ka jaunās sankcijas var tikt vērstas pret ietekmīgām amatpersonām Krievijas enerģētikas un banku sektorā.
"Kad jūs ķeraties pie favorītiem, pie personām, kuras atklāti kontrolē lielus Krievijas ekonomikas sektorus, un pie atsevišķām to kontrolē esošām organizācijām, jūs izdarāt nopietnu ekonomisku ietekmi, kas pārsniedz konkrētās sankcijas pret kādu atsevišķu personu," norādīja Rodss.
Tikmēr Rietumu diplomāti ziņo, ka ES negatavojas noteikt sankcijas Putina sabiedrotajiem, daļēji tāpēc, ka ES to ir juridiski sarežģītāk izdarīt.
Vairākas Eiropas valstis ir nobažījušās arī par savām ekonomiskajām interesēm, ko šādas sankcijas var nopietni ietekmēt. Vairākas valstis arī uzskata, ka diplomātijai nepieciešams dot vairāk laika, pirms tiek apsvērti šādi pasākumi, norādīja diplomāti.
Nedz ASV, nedz ES nav gatavas noteikt sankcijas Krievijas uzņēmumiem, apliecināja Savienoto Valstu amatpersonas un Rietumu diplomāti.
Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki šomēnes Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.
Ukrainas, Krievijas, ES un ASV sarunās 17.aprīlī Ženēvā tika pieņemts komunikē par situācijas normalizāciju Ukrainā. Tajā iekļauta prasība par visu nelikumīgo grupējumu atbruņošanu un nelikumīgi ieņemto ēku atbrīvošanu.
Tomēr prokrieviskie separātisti, kas darbojas Austrumukrainā, atteikušies nolikt ieročus un atbrīvot sagrābtās ēkas, pieprasot, lai vispirms atkāpjas Kijevas valdība. Arī Krievija līdz šim nav neko darījusi, lai stabilizētu situāciju Ukrainā. Tā vietā Maskava turpina turēties pie savas agresīvās retorikas un izvirzīt Kijevai starptautiskajā praksē nepieņemamas un absurdas prasības.
Papildināts viss teksts