Ņūlenda ar šādu paziņojumu nāca klajā, uzrunājot Senāta Ārlietu komitejas locekļus. Taču senatori pauda šaubas par šo draudu efektivitāti un izteica neapmierinātību ar ASV pasivitāti Ukrainas krīzē.
Ņūlenda norādīja, ka separātisti izmantoja Kijevas noteikto desmit dienu pamieru, lai īstenotu "vardarbību, asinsizliešanu un zemes sagrābšanu" un Krievija "atļāva tankiem, smagajai artilērijai un kaujiniekiem ieplūst" Ukrainā, kā arī pastiprināja savus spēkus pie Ukrainas robežas.
Viņa sacīja, ka Vašingtona cieši sadarbojas ar Eiropas sabiedrotajiem, lai izvēlētu piemērotāko laiku sankciju noteikšanai, piebilstot, ka lēmums var tikt pieņemts vēl līdz 16.jūlijam, kad pēdējo reizi pirms vasaras pārtraukuma tiksies Eiropas Savienības (ES) līderi.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidoja kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
Sestdien separātistu bandas tika padzītās no diviem nozīmīgiem Donbasa centriem - Slovjanskas un Kramatorskas. Kaujinieki tagad savus spēkus koncentrē Doņeckā un Luhanskā.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.