"Ja jūsu valstis nevēlas pieredzēt, ka Amerika ierobežo savas saistības aliansē," jūsu valstīm jāizrāda atbalsts kopējai aizsardzībai, norādījis Matiss, kurš pirmo reizi Briselē tiekas ar saviem NATO kolēģiem.
Iepriekš trešdien Matiss paziņoja, ka NATO "joprojām ir fundamentāls pamats Savienotajām Valstīm un visai transatlantiskajai kopienai, kurā mēs kopīgi esam saistīti".
"Esmu šeit, lai uzklausītu savus kolēģus, vaļsirdīgi apspriestos ar draugiem un sabiedrotajiem par to, kur mēs dodamies, un par mūsu kopīgo saistību līmeni," iepriekš norādīja ministrs. Tādēļ vēlāk izplatītā Matisa paziņojuma tiešums daudziem bija pārsteigums.
Matiss uzsvēra, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija, tāpat kā bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija, sagaida no sabiedrotajiem aizsardzības izdevumu palielināšanu.
Tikai piecas no NATO dalībvalstīm izpilda alianses ieteikumu aizsardzībai veltīt ne mazāk kā 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) - tās ir ASV, Grieķija, Igaunija, Lielbritānija un Polija. Latvija, tāpat kā Lietuva, apņēmusies šo līmeni sasniegt nākamgad.
NATO dalībvalstis ir paudušas bažas par Trampa uzticību aliansei, ņemot vērā, ka viņš NATO ir nosaucis par "novecojušu", kā arī izrādījis acīmredzami iecietīgāku nostāju pret Krieviju.
Šonedēļ satraukumu raisīja Trampa padomnieka nacionālās drošības jautājumos Maikla Flinna atkāpšanās no amata. Flinns pirmdien atkāpās, jo bija sniedzis maldinošu informāciju par saviem kontaktiem ar Krievijas amatpersonām.
ASV mediji ziņoja, ka pirms Trampa stāšanās amatā Flinns ir privāti kontaktējies ar Krievijas vēstnieku ASV Sergeju Kisļaku, pārspriežot toreizējā ASV prezidenta Baraka Obamas plānus noteikt pret Maskavu jaunas sankcijas un ļaujot noprast, ka topošais prezidents ieņems saudzīgāku pozīciju.
NATO dalībvalstis ir nobažījušās, ka arī citas Trampa kampaņas amatpersonas varētu būt kontaktējušās ar Maskavu.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka ASV ir tiesības pieprasīt no pārējām alianses dalībvalstīm aizsardzības izdevumu palielināšanu, piebilstot, ka tā ir arī viņa galvenā prioritāte.
Stoltenbergs norādīja, ka 2015.gadā alianse pārstāja samazināt budžetu un pērn to pat palielināja par 3,8%, bet atzina, ka nepieciešams darīt vairāk.
Ģenerālsekretārs arī uzsvēra, ka Flinna skandāls nevairos NATO dalībvalstu bažas, un pauda pārliecību, ka Briseles tikšanās vēstījums būs vēstījums par transatlantisko vienotību.
Arī Matiss, lidojot uz Briseli, sacīja, ka Flinna atkāpšanās neietekmēs ASV nostāju NATO jautājumā.
Viņš arī veltīja atzinīgus vārdus NATO sniegtajam atbalstam Savienotajām Valstīm Afganistānā, nodēvējot to par "sekmīgāko aliansi militārajā vēsturē".
Tika gaidīts, ka Matiss lūgs sabiedrotos palielināt karavīru skaitu Afganistānā.
Laikraksts The New York Times šonedēļ ziņoja, ka Krievija varētu būt pārkāpusi Līgumu par vidējā darbības rādiusa kodolieročiem, nesen savā teritorijā izvietojot jaunu spārnoto raķeti.
Līdzīgi kā ASV Valsts departaments, Stoltenbergs sacīja, ka nekomentēs izlūkošanas jautājumus, bet uzsvēra, ka jebkura Krievijas nepakļaušanās līguma nosacījumiem radītu nopietnas bažas NATO.
Matiss norādīja, ka ASV un NATO mēģinās sadarboties ar Krieviju, bet tajā pašā laikā aizstāvēs sevi, ja Krievija izlems rīkoties pretrunā ar starptautiskajām tiesībām.
Plānots, ka NATO līderi ar Trampu pirmo reizi tiksies 25.maijā samitā Briselē.