"Dažas valstis tiecas pēc absolūta militāra pārākuma, nemitīgi stiprina savas militārās alianses un grib iegūt sev absolūtu drošību uz citu valstu rēķina," reģionālā aizsardzības jautājumiem veltītā forumā paziņoja Ķīnas aizsardzības ministrs Čans Vaņguaņs.
Viņš norādīja, ka ASV prezidents Baraks Obama palielinājis Savienoto Valstu militāro un ekonomisko klātbūtni reģionā, raisot bažas Pekinā, ka Amerika grib ierobežot Ķīnas izaugsmi.
Vašingtona pēdējā laikā paudusi bažas par kuģošanas brīvību Dienvidķīnas jūrā, kas atrodas starptautiskā kuģošanas līnijā un kur Ķīna izveidojusi vairākas mākslīgās salas militāro objektu atbalstam.
ASV arī paziņojušas, ka izvietos pretraķešu aizsardzības sistēmu Dienvidkorejā pēc Ziemeļkorejas nesenajiem raķešu un kodolizmēģinājumiem.
Ķīna pretendē gandrīz uz visu Dienvidķīnas jūru, kur teritoriālās pretenzijas ir arī Brunejai, Malaizijai, Filipīnām, Vjetnamai un Taivānai.
Starptautiskais tribunāls jūlijā nolēma, ka "nav juridiska pamata Ķīnas pretenzijām uz vēsturiskām tiesībām jūras apgabalos, kurus iekļauj Pekinas patvaļīgi nospraustā līnija", un Pekina ir pārkāpusi Filipīnu tiesības tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.
Reaģējot uz to, Ķīna paziņoja, ka "nepieņem un neatzīst" tribunāla lēmumu. Ķīna jau iepriekš paziņojusi, ka šīs tiesas jurisdikciju neatzīst un tādējādi tās lēmumiem nav juridiska spēka.
Prasību Hāgas tiesā 2003.gadā iesniedza Filipīnas, kas uzskata, ka tām pieder Spratlija salas un Skārboro sēklis, kas atrodas tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.