Atbildot uz jautājumu, kāpēc ASV nosaka sankcijas atsevišķiem Krievijas pilsoņiem un uzņēmumiem, nevis veseliem ekonomikas sektoriem - enerģētikas, finanšu un bruņojuma -, Kerijs sacīja: "Šobrīd mēs tam esam ļoti tuvu. Ja viņi (Krievija) turpinās iet pa to pašu ceļu, tieši pie tā mēs arī nonāksim."
Sakarā ar notikumiem Ukrainā ASV noteikusi jaunas sankcijas septiņām Krievijas amatpersonām un 17 uzņēmumiem. Cita starpā runa ir par aktīvu iesaldēšanu, kas var atrasties ASV jurisdikcijā, kā arī aizliegumu izsniegt ASV vīzas.
Līdz šim īstenotajām sankcijām jau ir zināms politiskais un ekonomiskais efekts, sacīja Kerijs. Liecība tam, pirmkārt, ir fakts, ka Krievija nav ievedusi karaspēku Austrumukrainā.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.
Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki šomēnes Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.
Ukrainas, Krievijas, Eiropas Savienības un ASV sarunās 17.aprīlī Ženēvā tika pieņemts komunikē par situācijas normalizāciju Ukrainā. Tajā iekļauta prasība par visu nelikumīgo grupējumu atbruņošanu un nelikumīgi ieņemto ēku atbrīvošanu.
Tomēr prokrieviskie separātisti, kas darbojas Austrumukrainā, atteikušies nolikt ieročus un atbrīvot sagrābtās ēkas, pieprasot, lai vispirms atkāpjas Kijevas valdība. Arī Krievija līdz šim nav neko darījusi, lai stabilizētu situāciju Ukrainā. Tā vietā Maskava turpina turēties pie savas agresīvās retorikas un izvirzīt Kijevai starptautiskajā praksē nepieņemamas un absurdas prasības.