Vašingtona piekritusi periodiski nosūtīt uz Dienvidkoreju savas ar kodolieročiem bruņotās zemūdenes un bumbvedējus, kā arī vairāk iesaistīt Dienvidkoreju ASV atbildes kodoltrieciena plānošanā gadījumam, ja Ziemeļkoreja izmanto kodolieroci. Apmaiņā pret šiem ASV solījumiem Dienvidkoreja piekritusi neattīstīt savu kodolieroču izveidošanas programmu.
Par vienošanos – Vašingtonas deklarāciju –, kas panākta pēc vairākus mēnešus ilgušām abu valstu amatpersonu sarunām, trešdien Baltajā namā ASV paziņoja ASV prezidnets Džo Baidens un Dienvidkorejas prezidents Juns Suk Jols, kurš šonedēļ viesojas Savienotajās Valstīs.
Gan ASV, gan Dienvidkorejā pēdējā laikā pieaugušas bažas par Ziemeļkorejas radītajiem kodoldraudiem reģionam. Ziemeļkoreja aktīvi strādā pie taktisko kodolieroču programmas, ko var izmantot uzbrukumiem Dienvidkorejai, kā arī attīsta tālas darbības rādiusa ieročus, kas var sasniegt ASV pamatteritoriju.
ASV jau ir ar līgumu apņēmušās aizstāvēt Dienvidkoreju un solījušas nepieciešamības gadījumā tam izmantot kodolieročus. Taču pēdējā laikā Dienvidkorejā šo apņemšanos sākuši apšaubīt, aicinot pašiem radīt kodolieročus. Dž. Baidens paziņoja, ka Ziemeļkorejas kodoltrieciens pret ASV vai tās sabiedrotajiem nozīmētu tās režīma beigas.