Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Ziņojums: Skolotāju algas Latvijā zemākās OECD valstu vidū

Skolotāju algas Latvijā ir zemākās OECD valstu vidū, taču vienlaikus skolotāji Latvijā saņemt par aptuveni 20% lietāku algu nekā citi iedzīvotāji ar līdzīgas pakāpes izglītību, liecina jaunākais starptautiskais ziņojums par izglītību Education at a Glance.

Ziņojumā skaidrots, ka absolūtajos skaitļos vidējās Latvijas skolotāju (no pirmsskolas līdz vidusskolai) algas gadā ir zemākās starp visām OECD dalībvalstīm un partnervalstīm. OECD pētnieki aprēķinājuši, ka vidējās izglītības skolotāja vidējā alga gadā ir 18 400 dolāri (aptuveni 15 373 eiro), kas ir apmēram 2,5 reizes mazāk nekā OECD valstīs vidēji (33 000 dolāri jeb aptuveni 27 572 eiro).

Vienlaikus OECD pētnieki uzsvēra, ka, salīdzinot ar tādu pašu izglītības pakāpi ieguvušo iedzīvotāju algām valstī, skolotāji Latvijā ir daudz labāk apmaksāti. Kamēr citās valstīs un ekonomikās, par kurām ir pieejami dati, sākumskolās un vidējās izglītības pirmā un otrā posma skolotāji saņem mazāku atalgojumu, nekā citi iedzīvotāji ar līdzīgas pakāpes izglītību, Latvijā skolotāji saņem par 20% vairāk.

Ziņojumā uzsvērts, ka relatīvi augstās algas ir viens no svarīgākajiem faktoriem, lai piesaistītu un paturētu skolās augsti kvalificētus skolotājus.

Tāpat uzsvērts, ka skolēnu skaits klasē Latvijā ir mazāks par vidējo OECD gan sākumskolā - 16 skolēni klasē salīdzinājumā ar OECD vidēji 21, gan vidējās izglītības pirmajā posmā jeb pamatizglītības otrajā posmā - 15 skolēni salīdzinājumā ar OECD vidēji 23.

Šīs salīdzinoši mazās klases palielina izglītības izmaksas, jo prasa algot vairāk skolotāju uz noteiktu skaitu skolēnu. Tomēr Latvija vismaz daļēji to kompensē, nosakot skolēniem mazāku mācību stundu slodzi, teikts ziņojumā.

Ar 169 dienām sākumskolā un 173 dienām pamatizglītības otrajā posmā Latvijai ir viens no īsākajiem mācību gadiem obligātajā izglītībā starp visām OECD valstīm, kā arī mazākais obligāto mācību stundu kopējais skaits skolēniem starp visām OECD dalībvalstīm, noskaidroja OECD pētnieki.

Taču, neskatoties uz mazāku mācību stundu slodzi skolēniem, skolotāju no sākumskolas līdz vidusskolai kopējais oficiāli noteiktais darba laiks Latvijā ir krietni virs vidējā OECD valstu rādītāja. Taču mazāk par pusi no šī laika - 735 stundas gadā, skolotājiem ir jāatrodas skolā, un tas ir zemākais skolā veicamais darba laika apjoms no visām OECD valstīm. Pamatizglītības posma skolotāji Latvijā mācīšanai klasē velta mazāk astronomisko stundu, nekā vidēji OECD valstīs.

OECD eksperti ziņojumā norādīja, ka tas nozīmē, ka skolotāji var atvēlēt nozīmīgu darba laika daļu ļoti svarīgām aktivitātēm, kas neietver mācīšanu klasē, piemēram, skolēnu rakstu darbu vērtēšanai, sagatavošanos stundām, sanāksmēm ar citiem skolotājiem un papildus darbam ar talantīgiem bērniem un tiem, kuriem nepieciešams lielāks atbalsts.

Ziņojumā uzsvērts, ka visi nosauktie faktori - mācību stundu slodze, mācīšanas laiks klasē, skolēnu skaits klasē un skolotāju algas - ietekmē skolotāju piedāvājumu un pieprasījumu valstī. Veidot labvēlīgus nosacījumus, lai piesaistītu skolotāja profesijai labākos kandidātus, var izrādīties īpaši svarīgi tādās valstīs kā Latvija, kas sastopas ar skolotāju darbaspēka novecošanos, piekodināts ziņojumā.

Gan pamatizglītības otrajā posmā, gan vidējā izglītībā skolotāju vidējais vecums Latvijā ir 48 gadi, kas ir trešais augstākais visās OECD dalībvalstīs un partnervalstīs. Apmēram 50% šajās izglītības pakāpēs strādājošo skolotāju ir 50 gadus veci un vecāki, kas ir ievērojami vairāk nekā OECD vidēji - 36% vidējās izglītības pirmajā posmā un 40% vidējās izglītības otrajā posmā.

 

Top komentāri

wtf
w
Tikai nevajag te melot! Skolotāji brīvpusdienas nesaņem, turklāt daudziem no man zināmajiem slodze tāda un uzkrauto papildpienākumu tik daudz, ka nav laika pat paēst arī par savu naudu!
Skolnieciņš
S
Sveiki, te Skaudības Dievība Skolnieciņš! Skolnieciņš grib jums vēstīt par šīs dzīves netaisnībām. Kāpēc skolotāju profesija kopš 1991.g. vairs nav prestiža? Kāpēc? Kāpēc armijā karavīrs ar pamatizglītību saņem 780€ neto, bet skolotājs ar augstāko izglītību saņem 680€ bruto? JĀ, mani mīlīši, skolā armijnieks aģitātors teica, ka ar pamatizglītību armija ņem. Armijā IQ līmenis nozīmē neko. Cik sunim ir IQ? No suņa gaida padevību un viegli prognozējamu uzvedību! Bet suns ar augstu IQ var arī sadumpoties pret saimnieku, tjipa sunim ir apnikusi ķēde... Gluži kā cilvēki. Vēlēšanās katrus četrus gadus sola utopiju, bet katrus četrus gadus šo plānus atliek uz vēlāku laiku un neizpilda. Tie ir tukši solijumi. Valsti izzog. Bet kurš izzog valsti? Trūcīgie, invalīdi, mazturīgie, pensionāri, cietumnieki, slimnieki un bezpajumtnieki? Vai arī politiskajai elitei pietuvinātie uzņēmēji un politikāņu radi/ģimenes? Manuprāt, tieši elite šeit visu nagli zog!!! Kāds būs šo 10 miljonu eiro liktenis?
Kims
K
Tai pat laika sapuvusie idiot president par noziedzigu un sliktu darb pret Latvijas valsti un pret latviesu tautu sane 3000 eiro/menesi pensijas un visa veida komunistiska rezima privlegijas un tam visam saja nabadzigaja valstele naudas pietiek. Kapec Latvijas valdiba skerde tik daudz naudas so veco kroplu, neliesu prezidentu uzturesanai, bet so naudu nepieskir nabadzigajiem pensionariem, kuri sanem par muza darbu 300 eiro/menesi nabadzibas pensijas, vai ari daudzbernu gimenem, kuras liela dala bernu dzivo pusbada, nabadziba?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Briest eksāmenu reforma

Centralizēto eksāmenu kārtību vēlas pārskatīt, šoreiz – samazinot to skaitu.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas