Eksperti pauž dažādus viedokļus par to, kas attur cilvēkus iesaistīties, redzot nepienācīgu izturēšanos pret bērnu. Viens no tiem ir prātā uzbūvētā šķēršļu josla, ka iejaukties nav pieņemts, vecāku attiecības ar bērnu ir privāta lieta, bērnus audzināt mūsdienās vispār ir grūti, man pašam grūti, es nezinu visus apstākļus, un varbūt pēc manas iejaukšanās paliks vēl sliktāk, stāsta Dardedzes pārstāve Anda Avena. Taču pats kritiskākais punkts esot zināšanu trūkums. Lai iesaistītos, cilvēkam ir jāspēj novērtēt pazīmes, kas liecina, ka kaut kas nav kārtībā. Lai šādas zināšanas sabiedrībā būtu norma, jādomā par izglītojošām kampaņām valsts līmenī.
Bērnu aizsardzības likumā minēti četri vardarbības veidi – fiziska vardarbība, seksuāla, emocionāla un atstāšana novārtā. "Visgrūtāk atšķirt tieši emocionālo vardarbību. Par pārējām ir daudz runāts, un cilvēki daudzmaz apzinās, kā rīkoties," ir pārliecināta Balode. Taču ne vienmēr tas, ka vecāks paceļ balsi, nozīmē vardarbību. Tā, piemēram, var notikt situācijā, kad mazais nekontrolējami ātri dodas ceļa vai upes virzienā, tad vecākam nekas cits neatliek, kā apsaukt viņu.
Lai zinātu, kad jāiejaucas, jāfokusējas uz sekām – kāds būs šo darbību rezultāts. Ir situācijas, kurās it kā nepieņemama rīcība sevi tomēr attaisno. "Piemēram, redzu, ka veikalā bērns raud uz grīdas un vecāks vairs nevar viņu savaldīt, paceļ balsi. Nav jāmetas virsū ar pārmetumiem un jākaunina. Visticamāk, šī mamma vai tēvs jau tā jūtas izgāzies, jo netiek galā. Pēc pieredzes saku, ka vislabāk strādā uzmanības novēršana, proti, var pieiet un pajautāt kaut ko pilnīgi nesaistītu – cik ir pulkstenis, kur atrodas kāds veikals, kādā virzienā jādodas un tamlīdzīgi. Šāda saruna izsitīs no iepriekšējām sliedēm," pārliecināta speciāliste.
Visbiežāk pirmie, kas var pamanīt kādu no vardarbības veidiem pret bērnu, ir bērnudārza audzinātāji un skolu pedagogi. Tomēr viņi ne vienmēr ir pietiekami zinoši, pārliecināta eksperte: "Esam vairākkārt saskārušies ar to, ka audzinātājas klusē, jo negrib strīdēties ar vecākiem vai negrib iejaukties kāda privātajā dzīvē."
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 17.jūlija laikrakstā Diena!
aha
Askolds
Ēdelweiss