Ziedojot ienākumus, dod arī savu ieguldījumu

Lielākās labdarības organizācijas norāda, ka Latvijā tā šobrīd jau ir tendence - daļu vai visus ienākumus no kāda produkta vai pasākuma ziedot labdarībai. Pretī saņemts labums noteikti nav galvenā motivācija, taču ļauj uzrunāt noteiktu sabiedrības daļu.Cer atrast turpinātājusGatim Irbem doma par labdarības kampaņu bijusi jau agrāk, strādājot pie iepriekšējā albuma, tomēr trūkusi interese no citiem, Dienai stāsta mūziķa menedžeris Kaspars Jansons. Ideja bijusi savākt ziedojumus sarežģītam aparātam, bet no iestādes, kurai tas būtu teorētiski nepieciešams, nav bijis atsaucības. Taču ideja par albuma nodošanu labdarībai nav zudusi, tāpēc šogad izveidota sadarbība ar labdarības organizāciju Ziedot.lv. Tas ļaus nodrošināt pilnīgi visu līdzekļu novirzīšanu mērķim. Projektam izveidota arī speciāla mājas lapa www.mesarmesa.lv, lai būtu iespējams sekot mērķa izpildei.Jansons piebilst, ka Mesa no muzikālā viedokļa Irbem ir pilnīgi jauns projekts, un arī dziesmu vēstījums ir citādāks nekā iepriekš. Pirmās divas dziesmas jau izdotas, bet pats albums iznāks 24. maijā, kad, noslēdzoties arī labdarības kampaņai, ziedotāji to saņems elektroniskā formātā.Viens 19 dienu TheraSuit rehabilitācijas kurss izmaksā vidēji 1700 eiro, atkarībā no bērna veselības stāvokļa. Šāda palīdzība patlaban vajadzīga 94, bet akcijas ietvaros mērķis ir palīdzēt vismaz desmit bērniem. Līdz šim līdzekļi savākti trijiem. Viņiem rehabilitācijas kurss jau ir ieplānots, un kampaņas organizatori cer, ka izdosies atrast arī nākamos patronus, kas labdarības akciju pārņemtu.Veidojas kā tendenceLabdarības organizācijas Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta Dienai min, ka šobrīd jau tā ir tendence - daļu vai visus ienākumus par kādu produktu novirzīt labdarībai. Labā prakse - ja viss ziedojums pilnībā nonāk mērķim. Par tendenci to sauc arī Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa, norādot, ka tagad bieži ziedojumu vākšanu uzņemas trešās personas, tādējādi, piemēram, piešķirot pasākumam pievienoto vērtību. Tās ir gan labdarības izsoles, gan koncerti. Agrāk šādā veidā ziedojumus nevāca, iztiekot vienkārši ar ziedojumu kastītēm vai speciāliem tālruņiem. Dambiņa Dienai to skaidro ar sabiedrības vēlmi būt aktīvākai, sniedzot arī savu ieguldījumu. Viņasprāt, tas ir tikai pozitīvi, jo ziedošanas paradumi un auditorijas ir ļoti dažādas. Vieniem jau ir izveidojies ieradums un apziņa, ka nepieciešams palīdzēt, un tas sniedz arī gandarījumu, bet citus labdarībā var iesaistīt šādā veidā. Dimanta vēl piebilst, ka labuma saņemšana par ziedojumu noteikti nav cilvēku galvenā motivācija, taču tas var piesaistīt cilvēkus, kas par labdarību līdz šim nav domājuši.Lai būtu pārliecība, ka ziedojumu vākšana nav tikai izkārtne, šādos gadījumos vienmēr jābūt sadarbībai ar kādu labdarības organizāciju, kam ir tiesības ziedojumus pieņemt. Savukārt, ja labdarības organizācijai ieņēmumi gadā ir vairāk nekā 800 tūkstoši eiro, tās gada pārskatam obligāti jābūt auditētam, lai būtu caurskatāmība.Neviena trešā puse gan nav gatava iesaistīties, radot pati sev zaudējumus, un segt kādas izmaksas arī nav aizliegts, bet tad tas skaidri jānorāda. Pēc Dambiņas domām dažreiz labdarības kampaņās šāda skaidrojuma, cik liela daļa no ziedojuma tiešām nonāks līdz mērķim, trūkst. Viņa uzsver, ka labdarība ir joma, kur uzticībai ir ļoti liela nozīme, tāpēc tiem, kas aicina palīdzēt, ir milzīga atbildība ziedotāju priekšā un pienākums ļoti skaidri izklāstīt mērķus un plānoto, dodot cilvēkam izvēli. Iespējams, tā būtu citādāka, ja ziedotājs, piemēram, zinātu, ka mērķim aiziet tikai daļa no ziedojuma.