"Šis ir nepārprotams signāls, ka Latvija nav tikai drošības patērētājs, bet arī drošības devējs un garants citiem. Profesionāli no sabiedroto puses esam augsti novērtēti, jo šī ir ļoti augstas gatavības ātrās reaģēšanas vienība. Uzsākot dalību un dežūru šo spēku sastāvā, ne tikai Latvija apstiprina stingro apņemšanos būt aktīvai NATO dalībvalstij, bet arī tiek akceptēta Latvijas Bruņoto spēku vienību augstā sagatavotība, jo esam veiksmīgi izturējuši visus iepriekš sagatavošanas testus un pārbaudījumus,"'norāda Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
Šā gada 1.janvārī NATO Sevišķi ātrās reaģēšanas vienības vadību no Vācijas pārņēma Polijas Bruņotie spēki. Šogad vienību veido aptuveni 6000 karavīru no Polijas, Bulgārijas, Čehijas, Itālijas, Latvijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Portugāles, Rumānijas, Slovākijas, Spānijas, Turcijas, Ungārijas, kas viena gada garumā atradīsies dežūrā un būs gatavi reaģēt uz jebkuriem izaicinājumiem, ja tādi rastos kādā no NATO dalībvalstīm. ASV ir gatavībā sniegt vienībai gaisa spēju un citu kaujas spēju atbalstu.
Par Sevišķi ātras reaģēšanas vienības izveidi dalībvalstis vienojās NATO samitā Velsā 2014.gadā, lai uzlabotu alianses spējas reaģēt uz jaunajiem drošības izaicinājumiem un kā atbilde uz Krievijas veikto Krimas aneksiju.
Kopš tās izveidošanas šī vienība ir viena no NATO Krievijas atturēšanas stratēģijas elementiem.
2015. gadā NATO aizsardzības ministri nolēma, ka Sevišķi ātrās reaģēšanas vienība sastāvēs no vismaz 5000 sauszemes spēku karavīriem, kā arī gaisa, jūras un īpašo uzdevumu vienībām. Francija, Vācija, Itālija, Polija, Spānija, Turcija un Lielbritānija vienojās nākamajos gados rotācijas kārtībā pārņemt vienības vadību.
Sevišķi ātrās reaģēšanas vienība ir Alianses vienots spēks, ko veido sauszemes komponents ar atbilstošām gaisa, jūras un speciālo operāciju spējām. Sevišķi ātro reaģēšanas vienību iespējams izvietot dažu dienu laikā, lai tā reaģētu uz jebkuriem izaicinājumiem, kas rastos kādā no NATO dalībvalstīm.
humors
rommels
runcs