VP priekšnieks Ints Ķuzis šodien valdības sēdē norādīja, ka pagājuši desmit gadi kopš pēdējās VP reorganizācijas. Toreiz reforma veikta, lai samazinātu darbinieku skaitu un budžetu. Desmit gadu laikā valsts iekšējie un ārējie riski ir mainījušies, tāpēc nepieciešams arī atbilstoši plānot turpmāko darbu, viņš uzsvēra.
Saskaņā ar viņa šodien valdībā prezentēto plānu, policijā iecerēts likvidēt tukšās amata vietas. 2018.gada izskaņā policijā bijušas 7836 amata vietas, tostarp 6885 amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi amata vietas. No tām paredzēts likvidēt 632 jeb 9,2%, paliekot 6253 amatpersonu amata vietām. Minētās amata vietas paredzēts samazināt līdz nākamā gada 31.decembrim.
Izmaiņas varētu skart arī iecirkņu skaitu. Tomēr gan Ķuzis, gan iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) šodien valdībā uzsvēra, ka esošais policistu skaits netiks samazināts.
VP priekšnieks vērsa uzmanību, ka patlaban VP likumsargu skaits samazinās, jo ir grūti atrast jaunus policistus. Tuvākajā laikā Ķuzis neredzot iespējas, kā pieaicināt jaunus policistus tādā kvantitātē, kā to paredz esošie štatu saraksti.
"Patlaban VP izveidojušās nefinansētas štata vietas. Tagad, sakārtojot štatus, mēs atstājam tikai to policistus, kas ir atbilstoši finansēti un kurus var nodrošināt ar darbu. Neviens policists darbu nepazaudēs. Runa ir tikai par nefinansētām vietām," norādīja Ķuzis.
Minētais gan nozīmē, ka nepieciešams palielināt likumsargiem atlīdzību, jo policistam jābūt motivētam un izglītotam, piebilda policijas priekšnieks. Lai arī noziedzības līmenis valstī samazinās, tomēr "kriminoloģija liecina, ka noziedzībā nav griesti un grīda, lai saprastu, ka kapacitāte ir jāaudzina," paskaidroja Ķuzis.
Reorganizācija arī paredz ieviest "universālā policista" principu, kas gan reaģētu, gan izmeklētu, gan nodarbotos ar prevenciju. Policisti nepieciešamo 1.līmeņa augstāko profesionālo izglītību apgūtu Valsts policijas koledžā.
Jau iepriekš policijā sāktie pasākumi paredz, ka lielākā daļa policistu strādātu uz ielām un tikai neliela daļa kabinetos, jo iedzīvotājiem ir svarīgi policijas sasniedzamība un atbilžu saņemšana uz saviem jautājumiem.
VP Galvenās administratīvās pārvaldes priekšnieces vietnieks Normunds Grūbis valdības locekļiem skaidroja, ka paliekot pie 6253 policistiem, policijas iecirkņu darbs tikšot organizēts trīs virzienos - reaģēšana, izmeklēšana un prevencija.
Pamatā saskaņā ar jauno plānu izmaiņas paredzētas tieši reaģēšanas jomā. Patlaban nereti policijai izbraukšana uz notikumu notiek vairākkārtīgi, taču saskaņā ar jauno plānu paredzēts, ka izbraukšana notiks tikai vienu reizi.
"Vēlamies izbraukt uz notikumiem tikai vienu reizi. Izbrauc norīkojums, kuram jāspēj noformēt satiksmes negadījumu, sākt kriminālprocesu, veikt sākotnējās izmeklēšanas darbības vai arī, piemēram, nošķirt varmāku no ģimenes. Mēs vēlamies ieviest universālā policista principu," skaidroja Grūbis.
Ķuzis atgādināja jau iepriekšminēto, ka VP vēlas arī atteikties no sev neraksturīgām funkcijām. "Mēs darām daudz tāda, ko mums nevajag darīt. VP resurss, ko iegulda publiskos pasākumu uzraudzīšanā ir līdzvērtīgs kā apsardzes uzņēmumu funkcijām. Tas pats attiecas uz speciālo objektu apsardzi, piemēram, Saeimas apsardzi. Tas nav policijas darbs, tāpēc gribam deleģēt šīs funkcijas," uzsvēra VP priekšnieks.
Ir paredzēts atteikties no tādām policijai neraksturīgām funkcijām kā objektu apsardzes, konvoja, ielu slēgšanas, pavadīšanas pašvaldību un komersantu rīkotos pasākumos.
Policijas vadība arī rosina veikt izmaiņas atlīdzības sistēmā un izmeklētāju mēnešalgu piesaistīt rajona prokurora mēnešalgai. Šādas izmaiņas no budžeta prasītu 7,9 miljonus eiro gadā.
Premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) gan vērsa valdības locekļu un Ķuža uzmanību, ka personāla atalgojuma palielināšanai būs nepieciešami gandrīz astoņi miljoni eiro gadā, tāpēc turpmākajās diskusijās par budžetu tas ir jāņem vērā. "Tomēr iekšlietu ministrs zina, ka naudas jautājums ir budžeta kopējā dimensijā. Izmaiņām policijā klāt nāk cena, tāpēc, tālāk ejot budžeta diskusijās, tas jāsaprot," uzsvēra Kariņš.
Ģirģens pēc sēdes žurnālistiem atzina, ka nepieciešams finansējums nav tikai viņa kā ministra viens lēmums. Tas nozīmē, ka jābūt sarunai ar premjeru un koalīcijas partneriem un ir jāvērtē prioritātes. "Izmeklētāja alga patlaban ir neadekvāti zema, tāpēc jāpiesaista rajona prokuratūras prokurora darba algai, kas ir aptuveni 2600 eiro pirms nodokļu nomaksas," uzsvēra ministrs un piebilda, ka nedrīkst turpināties situācija, kad policisti un ugunsdzēsēji piepelnās papildus darbavietās.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) gan paziņoja, ka, VP īstenojot šādas reformas, Finanšu ministrija neatņems no štatu samazināšanas ietaupītos līdzekļus, jo tas ir veids, kā palielināt atalgojumu dienestā strādājošiem. "Iepriekš gan bija tā, ka samazina štatus un atņem naudas," pauda Reirs.
Kā citas izmaiņas piedāvātas noteikt reaģējošā policijas transporta un policista ekipējuma standartu, pārskatīt īslaicīgās aizturēšanas vietu skaitu, kā arī decentralizēt funkcijas reģionu un iecirkņu līmenī.
Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Armands Augustāns valdības sēdē pauda atbalstu VP reorganizācijas plānam, pamatojot, ka ir svarīgi nesamazināt cilvēku skaitu, bet uzlabot sociālās garantijas.
Valdība Ķuža un Ģirģena prezentāciju uzklausīja un lai arī darba kārtība neparedzēja Iekšlietu ministrijai sagatavot valdības lēmumu projektus, tomēr Ģirģens pēc valdības sēdes skaidroja, ka valdība esot apstiprinājusi VP struktūru pilnveidošanas sistēmu.
pievienota 16.rindkopa, papildināta 2. un 20.rindkopa