VK prasa sodīt ierēdņus saistībā ar Liepājas metalurgam sniegto valsts galvojumu

Ziņojumā, kas pagaidām vēl publiski netiek izpausts, VK pirmo reizi LM skandāla laikā oficiāli sniegusi norādi, ko vajadzētu sodīt par to, ka valstij tagad jāsedz zaudējumi LM vietā. Un, kā atzīst VK –  galvojuma došanā jāizvērtē atbildība tiem,  kuri sēž aiz FM sienām. Tas ir tiešs trāpījums pa pašreizējo finanšu ministru Andri Vilku un Valsts kases pārvaldnieku Kasparu Āboliņu. Abiem tā ir negaidīta ziņa, ka viņi nesaimnieciski izlietojuši 51 miljonu 721 tūkstoti 815 latus, kas no Valsts kases atdoti itāļu bankai Unicredit, samaksājot KM parādus.

Finanšu ministrs norāda, ka Valsts kase šo un virkni citu nepamatotu secinājumu izdarījusi, pat ne reizi neapspriežoties ar ministrijas speciālistiem.

"Parādās ziņa, ka Valsts kase ir pārāk ātri atmaksājusi  vai nav pakonsultējusies ar Saeimu vai nezin ar ko. Tas ir absurds," raidījumam sacīja Vilks. Viņš ir pārliecināts, ka Valsts kasei nemaz nebija citas iespējas, kā atdot kredītu LM vietā. Pēc tam, kad to atteicās darīt akcionāri, valstij kā galvotājam tas automātiski bija jādara. Citādi Latvijai saņemtais starptautiskais trieciens būtu pārāk smags. Īpaši ņemot vērā, cik ļoti būtiski Latvijai ir saglabāt augstu kredītreitingu, jo tikai tad varam cerēt uz lētākiem maksājumiem, aizņemoties ārējos tirgos naudu, kas nepieciešama krīzes laikā izaugušā valsts parāda dzēšanai, uzskata Vilks.

Ne finanšu ministrs, ne Valsts kases pārvaldnieks gan nevēlas detaļās komentēt VK dokumentu, kam piešķirts ierobežotas pieejamības statuss, taču Nekā personīga informācija liecina, ka VK pārmetumi ir ļoti apjomīgi. Jau sākot ar brīdi, kad Valsts kase pirms četriem gadiem toreizējam finanšu ministram Einaram Repšem gatavoja atzinumu par valsts galvojuma piešķiršanu Metalurgam.

Finanšu ministram sniegtie atzinumi norāda uz projekta stiprajām un vājajām pusēm, bet nesniedz pārliecību par Valsts kases kā vērtētāja viedokli un ieteikumu finanšu ministram piešķirt vai nepiešķirt galvojumu. Līdz ar to Kontrole secina, ka Valsts kase toreiz ir sniegusi finanšu ministram Repšem nepietiekamu informāciju. Tagadējais ministrs tam nepiekrīt. Nav dokumentu, kas liktu Valsts kasei skaidri formulēt savu "jā," vai ,"nē",galvojuma došanā. Tas bija politisks lēmums. Uz Budžeta likuma 2.lasījumu to strauji virzīja 7.Saeimas deputāti – no Tautas partijas ekspremjers Aigars Kalvītis Aija Barča un Jānis Lagzdiņš, no Pirmās partijas un Latvijas ceļa ekspremjers Andris Bērziņš, no Zaļo un zemnieku savienības Pēteris Hanka, no Jaunā laika Uldis Grava un no Saskaņas centra Valērijs Agešins.  Ivara Godmaņa valdība to atbalstīja savā pēdējā sēdē, kad LM valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs un Liepājas mērs Uldis Sesks burtiski staigāja Godmanim pa pēdām, gaidot pēdējā brīža iespēju. Un dažas dienas vēlāk par to nobalsoja arī Saeima. Ar to arī bijis izlemts, ka valsts ar savu naudu Metalurgu balstīs un nav šaubu, ka ne jau ierēdņi būtu spējuši to apturēt.

"Tas bija tāds bezierunu.. neteiksim ultimāts, bet – vai nu tiešām apmātība, ka šis uzņēmums tiešām ir tāds, ka tur tik spēcīga uzticēšanās akcionāriem, ka bija vienalga, cik aizdosim. Tur jau 150 miljonus gribēja ielikt. Tik un tā mēs to atdevi iegūsim. Jeb arī – zināma ieinteresētība. Varbūt arī šis scenārijs, kas tagad ir noticis, jau bija tajā laikā ielikts pašā saknē – mēs to nezinām," saka Vilks. 

Pirms pēdējo parakstu uz galvojuma uzlika Repše, pamudinošu atzinumu vēl sniedza Ekonomikas ministrija, ko tolaik vadīja tēvzemiešu pārstāvis Kaspars Gerhards. Un atšķirībā no viņa nepārprotamā atbalsta, Valsts kase toreiz bija vienīgā, kas līdzās pozitīvam vērtējumam ziņoja, ka ar Metalurgu var notikt tas, kas šobrīd arī notiek. Valsts kase finanšu ministram Repšem rakstīja:

"Pastāv risks, ka pēc cenu samazinājuma pasaules tērauda tirgū armatūras/metāllūžņu iepirkumu cenu starpība projekta realizācijas laikā varētu nenodrošināt pietiekamu peļņas normu ,, Liepājas metalurga,, dzīvotspējas nodrošināšanai. Pastāv risks, ka Metalurgs tirgus apstākļos varētu strādāt ar zaudējumiem, kas novestu pie ražošanas apjomu samazināšanas līdz laikam, kad celtniecības apjomi pasaulē atgūsies pēc recesijas. Metalurgam, tirgus apstākļos turpinot ilgstoši strādāt ar zaudējumiem, var tikt apgrūtināta arī apgrozāmo līdzekļu pieejamība, kas var vēl vairāk apgrūtināt uzņēmuma darbības iespējas," vēsta raidījums.

Neraugoties uz to Repše galvojuma sniegšanu atbalstīja tajā pat dienā. Iespējams, pat nebija to izlasījis. Tikties ar Nekā Personīga viņš nepiekrita. No intervijām par LM tēmu Repše izvairās jau kopš gada sākuma, kad uzņēmums nonāca bankrota priekšā. Līdz ar to nav bijis iespējams arī pajautāt, kāda nozīme bijusi, piemēram, apstāklim, ka LM kādreiz strādāja Baiba Fromane (toreiz Pirktiņa), kura vēlāk kļuva par finanšu ministra Repšes padomnieci, bet tagad ir Repšes topošās partijas - biedrības Latvijas attīstībai dibinātāju vidū. Uz atkārtotiem jautājumiem par galvojuma sniegšanu Metalurgam, Repše caur preses sekretāri vien atbildējis ar dažām frāzēm, norādot, ka "par Liepājas metalurgu jau izteicies vairākkārtēji. Šobrīd tas ir pašreizējās valdības kompetences jautājums. Nekas jauns nav sakāms".

Aizkulisēs runā, ka, iespējams, zinot, cik sāpīgi LM problēmas var iedragāt Repšes tēlu vēlētāju acīs, kāds izmantojis jauno un nepieredzējušo Valsts kontrolieri, mēģinot iespaidot kontroles ziņojuma saturu, visu vainu novirzot uz ierēdņiem.

Pagaidām VK atsakās komentēt jebko saistībā ar tās ziņojumu, jo preses konference ieplānota nākamnedēļ. Bet Finanšu ministrija jau tagad iesniegusi kontrolei protesta vēstuli, kurā pārsūdz ziņojuma lēmumu un lūdz svītrot no tās 15 nepamatotus pārmetumus.

Daļu no kontroles norādītā tomēr ir atzīta arī par objektīvu. Piemēram, fakts, ka pirms galvojuma sniegšanas Valsts kase nebija pamanījusi to, ka ilggadējs Metalurga revidents un arī tā īpašumu novērtētājs bija Andra Deniņa dibinātā auditorfirma BDO, kura varēja būt ieinteresēta uzrādīt labākus Metalurga rādītājus, jo Deniņš vienlaikus bija arī algots darbinieks Metalurga padomē. Un BDO toreiz ļoti rožaini prognozēja Metalurga izaugsmi: 

"Jāsaka, ka tajos gadījumos, kad kaut kas notiek, tad, skatoties atpakaļ, liekas – jā, varbūt varēja darīt to savādāk. Arī šajā gadījumā varētu teikt – jā, mums vajadzēja pārbaudīt, vai tur ir kādi iespējami interešu konflikti, vai nav. No otras puses, tā mūsu pieeja bija tāda, ka BDO ir sertificēts revidents, ir attiecīga institūcija, kas šos sertifikātus izsniedz un kas viņus uzrauga un veikt tādu papildus dubultkontroli – tas arī nav varbūt lietderīgs resursu izlietojums," raidījumam sacīja Āboliņš.

Pēc notikušā Zvērinātu revidentu asociācija ir sodījusi divus BDO revidentus – vienu ar rājienu, otru – ar sertifikāta apturēšanu uz gadu, taču asociācijas vadītāja Lolita Čapkeviča Nekā Personīga atzina, ka pret pašu BDO nav vērsušies, jo likuma regulējums par tās atbildību esot neskaidrs.