Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +22 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 14. jūlijs
Ritvars, Oskars, Anvars

VK: Latvijā ir radīti priekšnoteikumi valsts pārvaldē nodarbināto atbildības izvērtēšanai, taču regulējumā ir arī "caurumi"

Latvijā ir radīti priekšnoteikumi valsts pārvaldē nodarbināto atbildības izvērtēšanai, taču regulējums ir sadrumstalots un ne vienmēr nodrošina pilnīgu pārkāpumu apstākļu noskaidrošanu, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK uzsver, ka sabiedrības uzticēšanās valsts pārvaldei ir būtiska, lai sekmīgi īstenotu dažādas valsts politikas un palielinātu iedzīvotāju iesaisti lēmumu pieņemšanā un īstenošanā. Tāpēc ir svarīgi, lai situācijās, kad tiek konstatēti pārkāpumi valsts pārvaldē nodarbināto rīcībā, sekotu konsekventas iestādes darbības - pārkāpumi tiktu vispusīgi un objektīvi izvērtēti, pieņemts taisnīgs lēmums, noteikts samērīgs sods par izdarīto pārkāpumu un veiktas nepieciešamās darbības iestādes iekšējās kontroles vides pilnveidošanai.

Revīzijā konstatētais liecinot, ka kopumā Latvijā ir radīti priekšnoteikumi valsts pārvaldē nodarbināto atbildības izvērtēšanai, tomēr disciplināratbildības izvērtēšanas un piemērošanas nosacījumi ir atkarīgi no nodarbinātības tiesisko attiecību veida un tiesiskais regulējums atbildības izvērtēšanai ir sadrumstalots, tādējādi ne vienmēr var nodrošināt savlaicīgu un pilnīgu pārkāpuma apstākļu noskaidrošanu un atbilstošu lēmumu pieņemšanu, sekmējot valsts pārvaldē nodarbināto atbildīgumu par savu rīcību un identificējot nepieciešamos pasākumus iestāžu iekšējās kontroles vides pilnveidošanai.

Revidenti secinājuši, ka valsts pārvaldē nodarbināto disciplināratbildība ir cieši saistīta ar nodarbinātības tiesisko attiecību veidu, un katram nodarbinātības tiesisko attiecību veidam ir savs disciplināratbildības izvērtēšanas un piemērošanas tiesiskais regulējums. Vislielākās atšķirības valsts pārvaldē nodarbināto atbildības izvērtēšanas tiesiskajā regulējumā ir valsts civildienesta ierēdņiem un darbiniekiem. Vienlaikus praksē ierēdņa un darbinieka amata statusa nošķīrums ne vienmēr atbilst normatīvajam regulējumam un robežas starp amata vietām ar darbinieku un ierēdņu statusu un attiecīgajiem nodarbinātības veidiem valsts pārvaldē ir izplūdušas.

Konstatēts, ka darbinieku statuss tiek noteikts arī amatiem, kuri pēc būtības ir ierēdņu amati un uz kuriem būtu attiecināms ierēdņiem paredzētais normatīvais regulējums. Darbinieka atbildība ir noteikta tikai par noteiktās darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu pretstatā ierēdnim, kuram noteikts augstāks atbildības līmenis, piemēram, par amata pienākumu nepildīšanu vai nolaidīgu pildīšanu.

Atšķirības valsts pārvaldē nodarbināto disciplinārsodu gradācijā rada arī atšķirīgas attieksmes riskus situācijās, kad viena disciplinārpārkāpuma izdarīšanā ir iesaistīti vairāki nodarbinātie, kas atrodas dažādās nodarbinātības attiecībās, atzīmē VK. Kamēr Darba likums par darbinieku pieļautiem pārkāpumiem pamatā paredz divu veidu sodus - piezīmi un rājienu, civildienesta ierēdņiem noteikta daudz plašāka disciplinārsodu gradācija, paredzot arī iespēju samazināt mēnešalgu, pazemināt amatā uz noteiktu laiku, atbrīvot no amata vai atbrīvot no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.

Ne attiecībā uz valsts civildienesta ierēdņiem, ne arī attiecībā uz darbiniekiem normatīvais regulējums neparedz risinājumus atbildības izvērtēšanai situācijās, kad objektīva disciplināratbildības izvērtēšana iestādes ietvaros nav iespējama, proti - ja iespējamu disciplinārpārkāpumu ir veicis vai tā veikšanā ir bijis iesaistīts valsts sekretārs vai tādas iestādes vadītājs, kurai nav augstākas iestādes, vai virkne šādas iestādes nodarbinātie, ieskaitot iestādes vadības amatpersonas. Regulējuma neesamība un neskaidrība par rīcību šādā situācijā rada riskus neatkarīgai atbildības izvērtēšanai un var kavēt vispusīgu un objektīvu atbildības izvērtēšanu, atzīmē VK.

Kā klāsta VK, iestāžu sniegtā informācija par pārkāpumiem un ierosinātajām disciplinārlietām un lēmumiem 2020.- 2022.gadā liecinot, ka iestādes izvērtē valsts pārvaldē nodarbināto pārkāpumus dienesta pārbaudes un/vai disciplinārlietas ietvaros, noskaidrojot, vai pārkāpums ir bijis un vai par to piemērojama atbildība. Tomēr revīzijā konstatēti arī gadījumi, kad Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu ietvaros ir konstatētas neatbilstības un attiecīgajā projektā veikti neatbilstoši izdevumi, kā rezultātā ir samazināta projektam no ES fonda sākotnēji plānoto izdevumu summa un projekta īstenošanas izdevumi šādos gadījumos tiek segti no iestādes vai pašvaldības budžeta, taču pārkāpumus pieļāvušo nodarbināto atbildība nav izvērtēta.

Valsts kontroles vērtējumā, ir būtiski izvērtēt katru neatbilstoši veikto izdevumu un pārkāpumu gadījumu, lai ne tikai vērtētu nodarbināto atbildību par pieļautajiem pārkāpumiem, bet arī lai identificētu un novērstu iekšējās kontroles vides trūkumus, pēc iespējas nepieļaujot līdzīgu pārkāpumu atkārtošanos nākotnē.

Revīzijā konstatētais liecina, ka civiltiesiskā atbildība par iestādei nodarītajiem zaudējumiem, kas neizriet no privātpersonas prasījuma (piemēram, iestādes mantas bojāšana, nozaudēšana, nepamatoti izmaksātas kompensācijas u. c.), tiek izvērtēta un nodarbinātie zaudējumus atlīdzina labprātīgi vai zaudējumi tiek piedzīti regresa kārtībā. Revidējamā laikposmā konstatēts, ka no 167 valsts pārvaldes iestādēm 40 iestādēs nodarbināto prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ bija radīti un nodarbinātie bija atlīdzinājuši valstij zaudējumus par kopējo summu 261 672 eiro 574 zaudējumu atlīdzināšanas gadījumos.

Revīzijā netika konstatēts neviens gadījums pēdējo trīs gadu laikā, kad valsts pārvaldē nodarbinātais būtu atlīdzinājis zaudējumus, kas radušies no privātpersonas prasījuma valsts pārvaldes iestādes prettiesiska administratīvā akta vai prettiesiskas faktiskās rīcības dēļ, kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma lietvedībā iestādes prettiesiskas vai nepamatotas rīcības dēļ. Revīzijā konstatētais liecina, ka nodarbināto atbildības par pārkāpumu izvērtēšanas ietvaros civiltiesiskā atbildība tiekot izvērtēta, bet nav konstatēti priekšnoteikumi tās piemērošanai, galvenokārt nav konstatēti vainojamības priekšnoteikumi, kā arī zaudējumu rašanās nodarbināto prettiesiskas rīcības dēļ, līdz ar to amatpersonām nav prasīts atlīdzināt zaudējumus.

Tikmēr pamatojoties uz Latvijas tiesu un lēmējiestāžu nolēmumiem, pēdējo trīs gadu laikā valsts kopumā izmaksājusi kompensācijas fiziskām un juridiskām personām 2,92 miljonu eiro apmērā.

Revīzijā konstatēts, ka neviena institūcija neapkopo informāciju par valsts izmaksātajām kompensācijām. Iestādes, kuras ir izmaksājušas kompensācijas, tās uzrāda savos gada un ceturkšņa pārskatos, kas nav ērts un viegli pieejams informācijas atspoguļošanas veids sabiedrībai. Tāpat arī neviena institūcija neapkopo informāciju par civiltiesiskās atbildības izvērtēšanas gadījumos konstatēto, kas ļautu analizēt valsts pārvaldē nodarbināto civiltiesiskās atbildības piemērošanu, identificēt piemērošanas vai normatīvā regulējuma problemātiku un labo praksi.

Revīzijā tika konstatēts, ka normatīvajā regulējumā paredzētie divu un četru gadu noilguma termiņi zaudējumu atlīdzināšanas prasījumu celšanai var būt nepietiekami civiltiesiskās atbildības piemērošanai, ja tiesā tiek izskatīts strīds par disciplinārsoda piemērošanu, kā arī gadījumos, ja atbildība tiek vērtēta kriminālprocesā. Tā kā normatīvais regulējums neparedz darba devēja zaudējumu piedziņas prasījumu noilguma termiņa apturēšanu, kamēr nodarbinātā atbildība par pārkāpumiem tiek vērtēta disciplināratbildības izvērtēšanas ietvaros vai kriminālprocesā, bet to saista vien ar zaudējumu nodarīšanas dienu, tad darba devējam pastāv risks nokavēt zaudējumu prasījuma celšanas termiņu, atzīmē VK.

Tā kā normatīvajos aktos nav noteikts zaudējumu piedziņas minimālais slieksnis, zaudējumu atlīdzināšanas un piedziņas pienākums sākas no pirmā eiro. Tomēr tas var būt nesamērīgi, jo zaudējumu piedziņā ieguldītie resursi un piedziņas izmaksas var būt ievērojami lielākas nekā piedzenamo zaudējumu apmērs, uzsver VK.

Kā atzīmē VK, lai arī 2013.gadā Ministru kabinets atbalstīja vienota valsts dienesta izveidi, tādā veidā plānojot novērst vairākas specifiski regulētas nodarbinātības attiecības valsts pārvaldē ar atšķirīgiem nodarbinātības un atbildības regulējumiem, un Valsts kanceleja izstrādāja Valsts dienesta likumprojektu, minētais likumprojekts 2018.gadā Saeimā tika noraidīts un turpmāka virzība uz vienotu valsts dienestu, kas citstarp novērstu esošā regulējuma trūkumus attiecībā uz atbildības izvērtēšanu, nav notikusi. Spēkā esošajos attīstības plānošanas dokumentos nav atrodami konkrēti mērķi un uzdevumi valsts pārvaldē nodarbināto disciplinārās atbildības pilnveidei un atbildīguma sekmēšanai.

Lai sekmētu valsts pārvaldē nodarbināto atbildības izvērtēšanas sistēmas pilnveidi, Valsts kontrole aicina Valsts kanceleju veikt pasākumus, lai nodrošinātu vienotus principus valsts pārvaldē nodarbināto (gan ierēdņu, gan darbinieku) atbildības izvērtēšanā un piemērošanā, izvērtēt nodarbināto amatu saskaņošanas kārtību un nepieciešamības gadījumā rosināt grozījumus, lai nodrošinātu amatu klasifikāciju atbilstoši darba raksturojumam, kā arī izstrādāt regulējumu neatkarīgai disciplināratbildības izvērtēšanai gadījumos, kad objektīva un vispusīga disciplinārlietas izmeklēšana iestādē vai resora ietvaros nav iespējama.

Tāpat Valsts kanceleja tiek aicināta, izstrādājot valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības plānu, paredzēt pasākumus valsts pārvaldē nodarbināto atbildības izvērtēšanas sistēmas pilnveidei un atbildīguma sekmēšanai un noteikt datu par valsts civildienesta ierēdņu disciplinārpārkāpumiem uzkrāšanas mērķi.

Savukārt Ministru kabinetu VK aicina izvērtēt un rosināt izmaiņas normatīvajos aktos, nosakot zaudējuma atlīdzinājuma minimālo slieksni vai principus zaudējumu piedziņas uzsākšanai, lai nodrošinātu zaudējumu piedziņas lietās ieguldīto līdzekļu samērīgumu ar piedzenamo zaudējumu summu, izvērtēt zaudējumu atlīdzināšanas prasījumu noilguma termiņa pietiekamību civiltiesiskās atbildības piemērošanai valsts pārvaldē nodarbinātajiem un rosināt attiecīgus normatīvo aktu

grozījumus, kā arī izvērtēt, vai ir pamatoti noteikt atšķirīgu civiltiesiskās atbildības regulējumu izmeklētājiem, salīdzinot ar prokuroriem, un pēc nepieciešamības rosināt pārskatīt regulējumu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devusies māksliniece Vita Putniņa

9. jūlija rītā viņā saulē aizgājusi māksliniece Vita Putniņa (dzimusi 1949. gada 28. jūnijā). Izvadīšana 16. jūlijā pulksten 13.00 I Meža kapos. Gaisma, mīlestība, harmonija. Ģimene

Siguldā no Gaujas izcelts viens bojāgājušais

Siguldā piektdien no Gaujas izcelts bojāgājis cilvēks, līdz ar to kopumā ūdenī šogad atrasti 55 bojāgājušie, tostarp 30 oficiālās peldsezonas laikā, aģentūra LETA uzzināja Valsts ugunsdzēsības un g...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas