Viņa norādīja, ka šobrīd slimnīcas jaunā korpusa pirmās kārtas būvniecībā ieguldīti desmit miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) piešķirtajiem līdzekļiem. Ja projekts netiks pabeigts laikus, tad radīsies neattiecināmās izmaksas un būs nepieciešams domāt, kā korpusa būvniecību finansēt tā, lai neradītu papildu izmaksas pacientiem, skaidroja Zvidriņa.
Ja tomēr termiņos iekļauties neizdosies, tad būs nepieciešams nodalīt, kas ir projekta pirmā daļa, bet kas - pārējās, lai nezaudētu atlikušos ERAF līdzekļus, ko plānots piesaistīt korpusa būvniecībai, stāstīja VM valsts sekretāre.
Viņa uzsvēra, ka gan viņa, gan veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) un Stradiņa slimnīcas valde saprot, ka korpusu nevar nodot ekspluatācijā neatbilstošā stāvoklī.
Tāpat viņa cer, ka korpusu izdosies pabeigt līdz Latvijas valsts simtgadei. "Latvijai ir labi speciālisti, bet nepieciešama arī laba infrastruktūra, kur pakalpojumu varētu saņemt arī ārzemju klienti," norādīja Zvidriņa.
Jau ziņots, ka konstatēto deformāciju dēļ kopš 11.februāra Rīgas pilsētas būvvalde apturējusi Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības darbus.
Pirmdien, 23.februārī, darbu sākusi ekspertu komisija, kas vērtē iespējamos risinājumus, lai varētu atsākt būvdarbus, aģentūrai LETA pastāstīja slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle. Viņa norādīja, ka ekspertu komisijas sastāvā strādā būvnieku SBRE izvēlētais eksperts Aldis Grasmanis, slimnīcas izvēlētie eksperti no AS Inspecta Latvia un trešais abu pušu pieaicinātais eksperts - Artis Dzirkalis. Sīle skaidroja, ka, ņemot vērā Dzirkaļa profesionalitāti, viņu ieteica Latvijas Būvinženieru savienība.
Atzinums par objektā konstatēto deformāciju novēršanas pasākumiem būvniekiem jāiesniedz līdz 1.aprīlim. Sākotnēji šis termiņš bija 26.februāris, tomēr pēc būvniecības dalībnieku lūguma Rīgas pilsētas būvvalde to pagarinājusi.