Gaile teica, ka, būvējot fiksētās ātruma mērīšanas iekārtas, Vitronic Baltica vadījies pēc Valsts policijas (VP) iesniegtā vietu saraksta un kartēm. Tikai, kārtojot formalitātes, izrādījies, ka vairākās vietās fotoradaru izvietojuma vietām blakus esošie zemes īpašnieki nav devuši piekrišanu elektrības vadu ierakšanai viņu zemē, lai barotu iekārtu.
Kā skaidroja Gaile, tas padarīja lāzera ātruma mērīšanas iekārtu uzstādīšanu par neiespējamu vairākās VP norādītajās vietās. Jaunas vietas izraudzīšana šādos gadījumos prasījusi trīs līdz piecus mēnešus.
"Aizbraucām uz policijas norādīto vietu, veicām testus, lai konstatētu, vai ierīce darbojas dabā, tad sākām saskaņošanas procesu, bet, ja tas neveicās, tad bija vieta jāmeklē no jauna," skaidroja Gaile. Visus fiksētos fotoradarus bija paredzēts uzstādīt uz valstij piederošas zemes ceļmalās.
Viņa lika saprast, ka problēmas ar privātu zemes īpašnieku atļaujām izmantot zemi elektrības piegādei bijušas būtisks faktors kavējumos, kas novedīs pie līguma par fotoradaru izvietošanu laušanu no VP puses.
Gaile teica, ka Vitronic Baltica jau pirms vairākām dienām iesniedzis skaidrojumu par kavēšanos un ar to saistītiem procesiem, bet norādīja, ka tā saturs pagaidām neesot izpaužams.
Savukārt maija vidū Gaile stāstīja, ka kavēšanās ar būvatļauju izsniegšanu no attiecīgo būvvalžu puses ir būtiski kavējusi 100 fiksētu lāzera ātruma mērīšanas iekārtu uzstādīšanu un 60 tukšu ietvaru ierīkošanu.
Nozare.lv, internetā maija vidū pētot Vitronic tobrīd veiktos iesniegumus Rīgas Būvvaldei, konstatēja, ka kompānijas būvniecības ieceru iesniegumi apstrādāti vairāku dienu laikā, attiecīgi izsniedzot "plānošanas un arhitektūras uzdevumus". Rīgas Būvvaldes mājaslapā, izmantojot meklēšanas iespējas, redzams, ka Virtronic saņēmis plānošanas un arhitektūras uzdevumus vairākiem fotoradariem pie Salu un Dienvidu tilta un Brīvības gatvē laikā starp 4.janvāri un 23.februāri. Savukārt būvatļaujas Brīvības gatves un Salu tilta projektiem izsniegtas tikai 9.maijā, bet Krasta ielā un pie Dienvidu tilta - jau 3.maijā.
Gaile šodienas sarunā nekomentēja, vai pēc līguma laušanas varētu rasties domstarpības vai strīds par to, kurai no līgumslēdzējpusēm būtu bijis jāveic pienācīgas piesardzības pārbaudes par iespējamiem šķēršļiem fotoradaru būvniecībai VP norādītajās vietas.
Savukārt Vitronic Baltica Vācijas mātes uzņēmuma Vitronic sabiedrisko attiecību un mārketinga pārstāve Jūlija Stolle arī nevēlējās komentēt jautājumus par to, kurš būtu atbildīgs par projekta īstenošanas iespēju pienācīgas piesardzības izpēti. Stolle arī nekomentēja, vai Vitronic Baltica vadībai un amatpersonām nav trūcis pieredzes un zināšanu par ar šādu būvniecību saistītām formalitātēm un riskiem. Vācu menedžere lūdza šajos jautājumos griezties pie Latvijas meitas uzņēmuma.
Vitronic 100% pieder tā dibinātājam vācu inženierim Norbertam Šteinam. Kompānijas apgrozījums 2011.gadā bija 55 miljoni eiro (38,5 miljoni latu). Sīkāka finanšu informācija nav pieejama, jo uzņēmums pieder vienai privātpersonai un netiek kotēts Vācijas vai citas valsts biržā.
Kā paziņoja VP priekšnieka vietnieks Guntars Marķitāns, uzņēmumam 20 dienu laikā ir jāsniedz savi paskaidrojumi par līguma neizpildi. Pēc šī termiņa līgums tiks lauzts. Marķitāns sacīja, ka līdz 22.augustam uzņēmumam ir dots laiks sniegt paskaidrojumus par līguma neizpildi, taču policijai nav pārliecības, ka līguma saistības varētu tikt izpildītas. Tas nozīmējot, ka policija lēmumu par līguma laušanu, visticamāk, nemainīs.
Pēc paskaidrojumu saņemšanas VP desmit darba dienu laikā būs jāizlemj par situācijas skaidrojuma un priekšlikumu noraidīšanu, un līgums tiks uzskatīts par izbeigtu ar 2012. gada 22.augustu, vai arī jāatzīst privātā partnera skaidrojums par atbilstošu un jādod termiņš, kas nedrīkst pārsniegt vienu kalendāro mēnesi, līgumsaistību izpildīšanai.
Marķitāns atzīmēja, ka jau iepriekš uzņēmumam tika doti vairāki līguma izpildes pagarinājumi, kā arī izteikti divi brīdinājumi par līguma laušanu, taču situācija nemainījās.
VP priekšnieka pienākumu izpildītājs vienlaikus uzsvēra, ka fotoradari sevi ir attaisnojuši un tie ir nepieciešami satiksmes drošības uzraudzīšanai. Taču jau augustā, proti, dienā, kad tiks lauzts līgums, ierīces ātruma pārkāpējus vairs nefiksēs. Vaicāts, vai fotoradari tiks demontēti, Marķitāns norādīja, ka šāds jautājums jāadresē uzņēmumam. Ātruma pārkāpumi tiks fiksēti līdz dienai, kad līgums tiks lauzts, kas arī nozīmē, ka soda kvītis apstrādātas un nosūtītas autovadītājiem var tikt arī pēc līguma darbības beigām.
Par tālāko nākotni Marķitāns runāt bija izvairīgs. Viņš tikai apliecināja, ka policija vērsīsies Iekšlietu ministrijā ar lūgumu meklēt risinājumus par iespējām policiju nodrošināt ar fotoradariem.