Bijusī prezidente atsauca atmiņā laikus, kad tika spriests par NATO lietderību un tika uzdots jautājums, vai organizācija nav kļuvusi nelietderīga. Viņasprāt, nekad nedrīkst aizmirst aizsardzības jautājumu. Savukārt Igaunijas aizsardzības ministrs Hanness Hanso, runājot par NATO aizsardzību un alianses bruņoto spēku klātbūtni Eiropā, norādīja, ka "Krievija mums šo jautājumu padarīja vieglāku".
Pievēršoties NATO 5.panktajam par dalībvalstu aizsardzību bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens norādīja, ka visām dalībvalstīm ir jāsaprot, ka brīdi, ja kāda no dalībvalstīm netiktu pasargāta, tad alianse sabruktu un pazustu. Tāpēc to nedrīkst pieļaut. Viņaprāt NATO spēki ir jāizmanto vairāk kā līdz šim tas bijis.
Sarunā piedalījās arī Kanādas nacionālās aizsardzības ministrs Hardžits Sadžans, kurš norādīja, ka Kanāda apzinās kolektīvo atbildību un tāpēc valsts ir gatava nosūtīt savus karavīrus gan šeit uz Baltiju, gan citviet pasaulē. "Mums ir jāskatās viss kopējā kontekstā," sacīja ministrs, norādot, ka Kanāda izvēlas, kur doties, apsverot starptautisko situāciju. Viņš arī paskaidroja, ka Kanāda cīnās pret radikālām grupām, lai novērstu uzbrukumus savā valstī. Viņaprāt, iesaistoties Āfrikas konfliktos, nepieciešams domāt ne tikai par reģionu, bet arī par to, kā tas ietekmēs migrācijas krīzi Eiropā.
Runājot par NATO drošību, eksperti lielu uzmanību veltīja Krievijas jautājumam. "Mēs nevaram justies droši ar šādu Krieviju pie mūsu robežām," atklājot Rīgas konferenci, sacīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), runājot par pēdējā gada notikumiem Eiropā. Bergmanis norādīja, ka Krievija ir kļuvusi neparedzama.
Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens pauda atzinību Latvijai par palielinātājiem tēriņiem, kas paredzēti aizsardzībai un NATO iemaksām.
Konference norisinās jau 11.gadu pēc kārtas. Kā ziņoja konferences rīkotāji, plānots, ka šogad tā Rīgā sapulcēs vairāk nekā 600 augsta līmeņa ārvalstu drošības un ārpolitikas ekspertus, diplomātus, politiķus, akadēmiķus, uzņēmējus un mediju pārstāvjus.
Šogad konferencē uzmanība veltīta Eiropas Savienības lomai globālajā ekonomikā, Brexit ietekmei uz savienības nākotni, NATO spējai pielāgoties 21. gadsimta izaicinājumiem, Rietumu attiecībām ar Krieviju un Austrumu partnerības valstu izaicinājumiem.
Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, runājot par Rīgas konferenci, paudis: "Šī gada Rīgas konference būs īpaši nozīmīga tādēļ, ka valsts aizsardzības politikas jautājumus skatīsim vasarā notikušā NATO samita kontekstā. Tieši tādēļ man ir liels gandarījums par Kanādas aizsardzības ministra dalību konferencē un divpusēju tikšanos ar ministru, jo pēc Varšavas samita lēmumiem Latvijas un Kanādas turpmākā militārā sadarbība būs ļoti cieša. Kā zināms, Kanāda ir kļuvusi par ietvarvalsti starptautisko spēku kaujas grupai, kas jau no nākamā gada tiks izvietota Latvijā."
Piektdien arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis tikās ar Kanādas nacionālās aizsardzības ministru Hardžitu Sadžanu.
"Kanādai kā Latvijā izvietojamā NATO bataljona ietvarnācijai tiks nodrošināta visa nepieciešamā infrastruktūra un visa veida atbalsts," sacīja Vējonis. Tikšanās laikā amatpersonas pārrunāja NATO Varšavas samitā pieņemtos lēmumus alianses aizsardzības spēju stiprināšanai, tai skaitā par četru NATO daudznacionālo bataljonu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā. "NATO spēku klātbūtnes palielināšana Austrumu flanga valstīs ir nopietns garants reģiona stabilitātei un drošībai," pauda Vējonis.
pievienota 3. rindkopa