Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Vieniem atstāj, citiem atņem

Plašu rezonansi izraisījis valdības otrdien pieņemtais lēmums piecām Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām ļaut paturēt 90% no peļņas, vienlaikus šādu iespēju liedzot četrām citām. Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks, uz kura iestādes aprēķinu pamata lēmums tika pieņemts, nepiekrīt kultūras ministres Daces Melbārdes teiktajam, ka šis ir signāls, ka teātriem, operai, orķestriem nevajag censties piesaistīt ziedojumus un papildu finansējumu.

Visskaļāk pret notikušo iebilst Latvijas Nacionālā opera un balets, kura valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš bija sasaucis preses konferenci un nosauca šo faktu par bezprecedenta skandālu. Bezprecedenta šī situācija ir arī tāpēc, ka nevienu gadu kultūras iestādēm šādi peļņas rādītāji nav bijuši.

"Pats uzstādījums, ka kultūras institūcijas tiek pielīdzinātas lielajām kapitālsabiedrībām ar daudzu miljonu eiro apgrozījumu, nav pareizs. Kultūras institūcijām ir ilgos gados uzkrājušās akūtas problēmas, kas saistītas gan ar ēku, gan tehniskā aprīkojuma un mūzikas instrumentu stāvokli, un šīs iestādes būtu pelnījušas problēmas atrisināt ar nopelnītajiem līdzekļiem, jo no valsts budžeta to nav iespējams nodrošināt," izplatītā paziņojumā trešdien uzsvēra kultūras ministre Dace Melbārde (NA).

Viņa arī uzskata, ka šajā gadījumā nav runa tikai par valsts budžetu, bet arī par sabiedrisko labumu. "Ko izglābs Leļļu teātrim neatvēlētie desmit tūkstoši eiro, par kuriem mūsu bērniem varētu iegādāties jaunus krēslus, vai JRT peļņa, kas ļautu iegādāties jaunu transportlīdzekli viesizrāžu nodrošināšanai Latvijas reģionos? Tas principiāli neglābs budžetu, tikai apliecina nevienlīdzīgu attieksmi pret dažādām nozarēm. Visi tie darbi, kuru īstenošanai kultūras iestādes bija iecerējušas izmantot savu peļņas daļu, būs jādara tik un tā, taču nu jau tas notiks uz mākslinieciskās kvalitātes un cilvēku rēķina," izteicās Melbārde. Otrdienas valdības sēdē viņa atgādināja, ka peļņa kultūras kapitālsabiedrībām nebija prognozēta, bet tā gūta, lielākoties sekmīgi strādājot ar ziedotājiem vai starptautiskiem projektiem.

Ministres teiktais aktualizēja arī citas problēmas nozarē, kas joprojām nav atrisinātas - piemēram, vairāk nekā puse mūziķu valsts finansētajos kolektīvos spēlē savus instrumentus, par ko Kultūras ministrija saņēmusi protesta vēstuli no arodbiedrības. Novirzot daļu peļņas, šo jautājumu var sākt risināt. Nacionālais simfoniskais orķestris un Liepājas Simfoniskais orķestris gan ir to kapitālsabiedrību skaitā, kam peļņu atļāva paturēt.

Tieši mūzikas instrumentu iegādei piesaistītā nauda pēc to iekļaušanas pamatlīdzekļos ir veidojusi to grāmatvedisko peļņu, kas tagad jāpārskaita valstij, faktiski nopērkot šos instrumentus vēlreiz, uzsver Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš. Dzēlīgi komentējot valdības lēmumu, Liepiņš konstatēja: "Man būtu jābūt lepnam, bet nepamet sajūta, ka mūs nodeva." Pārņemot operas vadību ar finanšu deficītu un saņemot naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, valdība brīdinājusi, ka nākamās reizes nebūs. Vairāki valdības pārstāvji, pēc  Liepiņa teiktā, ir redzējuši, kādā stāvoklī ir pagalms, kurā dekorācijas stāv dubļos un sniegā, un ir arī informēti, ka strādniekiem bez pacēlāja tās ar rokām jānogādā uz skatuves, taču šim pacēlājam domātā peļņas daļa tagad operai atstāta netiks. Liepiņš asus vārdus veltīja arī Pārresoru koordinācijas centram, kura pārstāvjus viņš nepazīstot: "Viņi vērtē operu kā uzņēmumu un vērtē, vai ir likviditāte. Vērtē mūs kā komerciālu vienību, un pēc likuma tā arī sanāk. Uz mums attiecas divi likumi. Pirmajā, kas tieši nosaka Latvijas Nacionālās operas un baleta darbību, nav ne vārda par komercdarbību, bet Komerclikums nosaka, ka peļņa jāatdod valstij."

Visu Ata Rozentāla rakstu Vieniem atstāj, citiem atņem lasiet ceturtdienas, 13.augusta, laikrakstā Diena!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Briest eksāmenu reforma

Centralizēto eksāmenu kārtību vēlas pārskatīt, šoreiz – samazinot to skaitu.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas