VIDEO: Policija pārliecināta par savām spējām masu nemieru likvidēšanā

Kā žurnālistiem pastāstīja VP Rīgas reģiona Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Aleksandrs Bukēvičs, atbilstoši mācību scenārijam policija saņēma izsaukumu uz sociālo māju saistībā ar to, ka ēkā izcēlies liels troksnis un masveida kautiņš. Patruļekipāža, konstatējot masveida kautiņu, izsauca papildspēkus. Palīgā nekārtību cēlājiem ieradās viņu draugi, līdz ar to izveidojās pret policistiem noskaņots agresīvs pūlis. Huligāni, kurus tēloja policijas koledžas kadeti, policistu virzienā meta ūdenspudeles un citus priekšmetus.Atbraukušie kārtības sargi pūli novirzīja uz drošāku vietu un, izmantojot ūdensmetēju un gāzes granātas, pārkāpējus nošķīra vairākās grupās, lai tos aizturētu. Kopumā mācībās piedalījās aptuveni 200 kārtības sargu - pūļa izkliedētāji un protestētāji.Kā pēc mācībām žurnālistiem skaidroja Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins, pirmo reizi VP vēsturē pārbaudīta mijiedarbe starp Rīgas reģiona pārvaldes Speciālo uzdevumu un Patruļpolicijas bataljonu un analoģiskiem apmācītiem policijas darbiniekiem no citiem reģioniem, jo šoreiz viņi darbojās vienkopus. "Tika strādāts pie tā, kā aizturēt likumpārkāpējus un nodrošināt sabiedrisko kārtību gan slēgtajās telpās, gan plašākās teritorijās," uzsvēra Grišins.Policisti, kas piedalījās mācībās, ikdienā patrulē pilsētu ielās, un viņiem aprīkojums - vairogi, ķiveres, aizsargapģērbs un specializētie ieroči - ir pieejams ikdienā. "Mēs jebkurā brīdī spējam reaģēt uz likumpārkāpumiem," uzsvēra Grišins.Policistu sapulcināšanai vienkopus nepieciešamais laiks ir atkarīgs no konkrētās situācijas. Speciālā bataljona policisti ikdienā 24 stundu režīmā patrulē pilsētu ielās, līdz ar to pirmās ekipāžas var ierasties minūšu laikā. Iepriekš policijā ir pārbaudīts trauksmes izziņošanas laiks, ja ir brīvdiena vai vakars, tad, nenoliedzami, vajadzīgs ilgāks laiks, lai policistus izsauktu uz darbu - tas šādā gadījumā prasa stundas, skaidroja Grišins.Speciālo uzdevumu bataljoni un speciālās vienības apmainās ar praksi un pieredzi. Kas attiecas uz 2009.gada 13.janvāra Vecrīgas grautiņiem, tad VP no ārvalstu kolēģiem saņēma samērā pozitīvu vērtējumu, proti, policijai izdevās samērā ātri lokalizēt grautiņus un tie nepārauga "ieilgušā slimībā pilsētas ielās", norādīja Kriminālpolicijas priekšnieks.Trauksmes izziņošanas sistēma, aprīkojums masu nekārtību likvidēšanai ir izvērtēts un pašlaik specializētais bataljons un reģiona policisti ir labi aprīkoti un ir spējīgi pildīt savus uzdevumus, pārliecināts ir Grišins.Lai arī VP kopumā trūkst cilvēku, Grišins norādīja, ka jebkuram ierindas policistam ir jābūt gatavam reaģēt uz jebkuru situāciju. "Nenoliedzami, ka papildu policisti mums ir vajadzīgi, bet tos policistus, kas šobrīd atrodas dienestā, mēs cenšamies izglītot un apgādāt ar nepieciešamo aprīkojumu," uzsvēra Grišins.Neskatoties uz to, ka VP ir tikai viens pūļa savaldīšanai atbilstošs ūdensmetējs, Grišins norādīja, ka Eiropā ir valstis, kurām vispār ūdensmetēju nav, taču viņš nenoliedz, ka aprīkojuma iegādē policija ir ierobežota ar sava budžeta iespējām, tāpēc vēl viens ūdensmetējs Latvijai noderētu.Arī Bukēvičs pastāstīja, ka svarīga ir sadarbības nostiprināšana ar reģionu policistiem, jo pret pūli vienmēr ir jāliek liels spēks, lai neizceltos plašāki nemieri un pašiem protestētājiem nerastos lielāki ievainojumi. "Mūsu uzdevums nav nogalināt, bet izklīdināt pūli," uzsvēra Bukevičs.Bukevičs gan norādīja, ka Latvijā masu nemieri īsā laikā ļoti reti izveidojas. Policijas praksē kopš neatkarības atjaunošanas bijis vien pāris reižu, kad nācies iesaistīties ar plašiem spēkiem - jau pieminētie Vecrīgas grautiņi un notikumi Bauskā, kad iedzīvotāji bloķēja stratēģiski svarīgu tiltu. Latvijas policisti 2007.gadā palīdzēja arī Igaunijas kolēģiem, likvidējot tā dēvētos Bronzas kareivja nemierus Tallinā.Bukevičs gan neminēja, kuras vietas Latvijā ir riskantākās iespējamu masu nemieru izcelšanās dēļ, taču agresīvs pūlis var izveidoties daudzviet - koncertos, sporta pasākumos vai politisku sapulču laikā.