Latvijā vidējais uzturēšanās atļaujas saņēmējs iecerējis uzturēties vien pāris mēnešus gadā. Viņš saņem uzturēšanās atļauju kopā ar laulāto un diviem bērniem un mēnesī vienam ģimenes loceklim Latvijā tērē aptuveni 500 līdz 1000 lati.
Pēdējo trīs gadu laikā investīciju programmā PMLP saņēmusi 6883 personu pieprasījumus termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai. Zaļā gaisma uzturēšanās atļaujas izsniegšanai dota 97,9% gadījumu, bet anulēta vien 201 atļauja. Vidējā uzturēšanās atļaujas saņēmēja portrets arī liecina, ka viņš savā valstī nodarbojas ar komercdarbību, kā arī plāno sākt komercdarbību Latvijā. Nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar termiņuzturēšanās atļauju saņemšanu no 2010.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 1.jūlijam bija 419,2 miljoni latu. No ieguldītajiem līdzekļiem gandrīz 80% jeb 335,2 miljoni latu saistīti ar darījumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū.
Iekšlietu ministrija (IeM) informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien uzklausīja valdība, min vairākus iemeslus, kādēļ uzturēšanās atļauju piešķiršana vērtējama pozitīvi. IeM norāda, ka valstī ieplūdušie naudas līdzekļi veicinājuši ekonomisko aktivitāšu palielināšanos un brīvās naudas līdzekļu daudzumu Latvijā. Būtisku pozitīvu ietekmi no attiecīgajām Imigrācijas likuma normām ir izjutušas atsevišķas nozares, galvenokārt, finanšu un nekustamā īpašuma tirgus, kam Latvijā ienākošie finanšu līdzekļi ir ļāvuši mazināt krīzes izraisītās sekas un sastingumu nekustamo īpašumu tirgū. Lai arī attiecīgās Imigrācijas likuma normas ir spēkā tikai trīs gadus, jau pašreiz redzams, ka investori vai viņa ģimenes locekļi, kas saņēmuši termiņuzturēšanās atļaujas, iesaistās saimnieciskajā darbībā, norāda IeM.
Savukārt Kultūras ministrija atzinumā par IeM sagatavoto ziņojumu atkārtoti vērš uzmanību, ka, palielinoties imigrācijas intensitātei, it īpaši imigrācijas plūsmai no bijušās Padomju Savienības var padziļināties tādas problēmas kā krievu valodas pašpietiekamība publiskajā telpā un paralēlas krievvalodīgas sabiedrības veidošanās un nostiprināšanās.