Gadu pēc filozofa Ulda Tīrona ceļojuma pa Gobi tuksnesi, kam ar SestDienas starpniecību bija varējuši sekot lasītāji, SestDiena 1993. gada 6. novembrī intervēja pašu Tīronu. "Līdzīgi Marsela Prusta varonim, kurš mēģina saprast, kāpēc kūciņa Madlēna smaržo pēc kaut kā pazīstama un izraisa prieku, šis ceļojums bija mēģinājums saprast, ko sevī slēpj manas zēnības noslēpumainais vārds "Gobi"," ceļojuma mērķi atklāja Tīrons, piebilzdams, ka šis brauciens mainījis viņa attieksmi pret ceļošanu vispār. "Ceļojumi mani vairs nesatrauc tādā nozīmē kā "es tur vēl neesmu bijis". Senāk es gribēju būt tur, kur vēl neesmu bijis. Vai ceļošana man vairs nav būtiska? Man nav būtiski ceļot, bet man nav būtiski arī darīt kaut ko citu, tāpēc varu arī ceļot."
Vaicāts, kāpēc gājis studēt filozofiju, Tīrons stāstīja, ka gājis uz mediķiem, bet neaizgājis, pateicoties Imantam Gailim, pie kura viņš tad trenējies skriešanā: "Ir cilvēki, kas mani atceras kā skrējēju… Skrēju 800 un 1500 metru distances, samērā grūtas, kaut gan 400 metri ir vēl grūtāki. Gailis saprata, ja es studēšu medicīnu, tad ar mani būs cauri kā ar sportistu, un atrunāja no iešanas uz
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 14. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!