Vēsture Dienā: Sidnejā – kā Lūsim

Pirmais medaļu 18. septembrī izcīnīja džudists Vsevolods Zeļonijs svara kategorijā līdz 73 kg. Viņa bronza bija astotā olimpiskā medaļa neatkarīgās Latvijas sporta vēsturē. Zeļonijs izcīnīja piecas uzvaras un zaudēja tikai nākamajam olimpiskajam čempionam itālim Džuzepem Madaloni, turklāt pēc tiesnešu subjektīva lēmuma. "Baltiņa ūsa kritīs no Zeļonija rokas," – 19. septembra Dienā Arturs Vaiders atgādināja Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta Viļņa Baltiņa apņemšanos nodzīt divus gadus audzētās ūsas, ja Latvijas sportists Sidnejā izcīnīs medaļu.             

Pirmo olimpisko zelta medaļu neatkarīgajai Latvijai izcīnīja vingrotājs Igors Vihrovs, brīvajās kustībās saņemdams ļoti augstu novērtējumu – 9,812! Tas bija viņa personiskais rekords. "Kad brīvās kustības uz SuperDome paaugstinājuma bija izpildījuši trīs vīri, tablo izskatījās pieblīvēts," 25. septembrī rakstīja Dienas speciālkorespondents Sidnejā Arturs Vaiders. "Krievam Nemovam 9,800 punkti, bulgāram Jovčevam 9,787, bet ķīnietim Jaņam 9,750. Ko tobrīd domāja Latvijas treniņtērpos tērptais duets blakus paaugstinājumam? Igors Vihrovs: "Pēc tāda sākuma šķita, ka es labākajā gadījumā varu cerēt uz sesto vietu, jo pirmie trīs bija vingrojuši fantastiski." Vihrova treneris Arturs Mickevičs: "Es atcerējos mūsu sarunu pēc pirmās dienas, kad prognozēju, ka trijniekam vajadzētu pietikt ar 9,750. Tagad bija skaidrs, ka ar to nepietiks, turklāt Igora labākais rezultāts līdz šim bija 9,700. Gaidīju un ticēju, kas cits man vēl atlika." Nākamajiem dalībniekiem jau sākās kļūdiņas. Sestā vieta šķita jau droša, jo amerikānis Hems samierinājās ar 9,25, bet krievs Podgornijs jau iesildoties bija apskādējis potīti un diez vai varēja konkurēt ar labākajiem. Taču Igora Vihrova vingrojums pārspēja visoptimistiskākās cerības, jo visi elementi, daudzās piezemēšanās ieskaitot, tika izpildīti tīri. Skatītāji to novērtēja uzgavilējot, bet tūlīt zāle pamira gaidās. Pauze ievilkās, tiesneši žestikulēja. Arturs Mickevičs: "Man radās aizdomas, ka tiesneši kaut ko kalkulē – ne jau mūsu labā. Pie sevis lūdzos, lai piešķir vismaz trešo vietu." Lai arī ko domāja katrs no soģiem, nenovērtēt Igora sniegumu viņi vienkārši nedrīkstēja. Latvijas himnas skanēšanu zem SuperDome velvēm visvairāk veicināja mums līdzīgo valstu tiesneši – slovēnis un islandietis ielika 9,85, bet korejietis, gruzīns, kazahs un austrālietis pa 9,80. Šaubu par čempionu vairs nebija, un zālē sākās gaviles. (..) Preses konferencē sudraba medaļas ieguvējam Aleksejam Nemovam kāds Krievijas žurnālists pajautāja: "Vai piekrīti, ka zelta medaļu tev nozaga tiesneši?" Nemovs atbildēja: "Nē. Visu izšķīra piezemēšanās, un visos gadījumos Igoram tās bija tīras. Zeltu viņš saņēma pelnīti.""

Tikmēr startam 50 km distancē gatavojās un par traumām bažījās soļotājs Aigars Fadejevs. "Kad 1998. gada decembra naktī Fadejevs cieta autokatastrofā, daudziem sabruka it kā droša cerība uz medaļu Sidnejas spēlēs," 30. septembra Dienā rakstīja Vaiders. "Taču Aigars, spītējot liktenim un skeptiķiem, tika pāri neveiksmēm un piektdienas vakarā laimīgs stāvēja uz goda pjedestāla Sidnejas olimpiskā stadiona vidū. Pēc 20 km veikšanas jau bija izveidojusies izteikta līderu grupa. Trīs meksikāņi, spānis Hesus Garsija, polis Roberts Koržeņevskis, arī Fadejevs. Aigars jau ne reizi vien bija teicis, ka 50 km soļojums pa īstam sākas ap 35. kilometru. Līdz tam viņa treneris Aivars Rumbenieks bija mierīgs, jo temps bija tāds, kādu viņi ar Aigaru bija plānojuši. "Ja izturēs, rezultāts būs ap 3,43. Vienreiz viņš 50 km tādā tempā ir izturējis. Tas bija Ogres smagajā trasē, taču šoreiz ir karstāks." Kad aiz muguras bija 36 kilometri, Rumbenieks kļuva bažīgs. "Vai tik Aigars nesāk lūzt?" Taču liktenīgais "nāves kilometrs" izrādījās īss. Agrā piektdienas rītā vēl bija pamaz olimpisko aktivitāšu un 50 km soļojums pievilka vai visu pasauli. Fadejevs pēc finiša, kad bija atguvies, teica, ka šis ir pats grūtākais un patīkamākais mirklis viņa mūžā. Modris Liepiņš finišēja devītais, Uģis Brūvelis palika 35. vietā no 39 finišējušajiem."