Tāpat bija arī ar PSRS armiju Latvijā. Kas bija redzējis raķetes braucam pa Sarkano laukumu Maskavā un zināja neskaitāmās karabāzes Latvijas teritorijā, krievu virsniekiem un zaldātiem pilno Rīgu, Liepāju un citas Latvijas pilsētas, tam bija grūti noticēt, ka šo spēku vispār iespējams dabūt prom no Latvijas. Tāpēc, kad tas tomēr pirms ceturtdaļgadsimta notika,
sajūsma bija līdz asarām acīs, izņemot tikai tos, kam ar Krievijas armiju bija rebes.
Attiecīgi 1994. gada 1. septembrī ziņa par Krievijas armijas aiziešanu Dienā bija lieliem, sajūsmas pilniem burtiem, it kā latvieši paši, nevis amerikāņi būtu to aizdabūjuši prom (mēs pat Krievijas militāros pensionārus nespējām aizsūtīt mājās).
"31. augustā Krievijas Federācijas Ziemeļrietumu karaspēka grupas vadība – komandiera vietas izpildītājs Fjodors Meļņičuks un štāba priekšnieks Valentīns Bobriševs – ieradās pie Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa, lai oficiāli paziņotu, ka no Latvijas ir izvests Krievijas karaspēks," rakstīja Līga Laizāne. "Līdz ar to ir beidzies 55 gadus ilgais laiks, kopš Latvijā atradās Krievijas karaspēks, un izpildīti Latvijas – Krievijas līguma galvenie noteikumi par karaspēka izvešanas termiņu.
Valsts prezidents Guntis Ulmanis karaspēka izvešanu novērtēja kā nozīmīgu posmu Latvijas deokupācijā un okupācijas seku novēršanā, tomēr atzīmēja, ka Latvijā vēl ir palikuši pēc 1992. gada 28. janvāra demobilizētie virsnieki, kurus saskaņā ar 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas un Krievijas līgumiem par karaspēka izvešanu bija jāizved no Latvijas līdz 31. augustam. Prezidenta rīcībā ir dokumenti, ka tādu virsnieku ir vairāk nekā 1115… Viņš uzskata, ka Latvijas valdībai, Pilsonības un imigrācijas departamentam un citām institūcijām būs jāveic visi pasākumi, lai kontrolētu un veicinātu šo personu izbraukšanu. Krievijas vēstnieks Aleksandrs Raņņihs apsolīja, ka Krievija darīs visu, lai tuvāko mēnešu laikā šie virsnieki saņemtu dzīvokļus Krievijā un aizbrauktu.
Sarunā Krievijas armijas pārstāvji, Krievijas vēstnieks un Latvijas Valsts prezidents skāra jautājumu par Latvijas okupāciju. Raņņihs sacīja, ka armijas izvešanu nav pamata uzskatīt par Latvijas deokupāciju, jo viņš uzskata, ka Latvija nav bijusi okupēta. Šodien vairāk esot jāskatās nākotnē nekā jāizmanto pagātnes argumenti, jo Latvijas un Krievijas attiecības jāveido uz jauniem pamatiem – ar mūsdienu Krieviju.
Ulmanis vēlāk žurnālistiem preses konferencē teica, ka šā gada septembrī gatavojas ANO izklāstīt Latvijas viedokli par okupāciju.
Tomēr radikālākajās aprindās par Krievijas armijas izvešanu ir cits viedoklis nekā Guntim Ulmanim un pašiem prombraucējiem. Pie Valsts prezidenta rezidences varēja vērot piketētājus, kuri uzskata, ka Krievijas armiju nevis izved, bet pārģērbj privātās drēbēs. Raņņihs un ZRKG vadības pārstāvji žurnālistiem apliecināja, ka aiziet no Latvijas bez naida, atstājot šeit labus draugus. Tomēr daudzi šķiras no Latvijas ar skumjām, jo te paliek viņu radi, bērni un mazbērni."
Tikmēr Latvijas krievu prese pauda bažas, ka pēc Krievijas bruņoto spēku aiziešanas Latvijā iespējamas represijas pret militārajiem pensionāriem un krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Vai tad krievu prese nedzirdēja, ka Latvijā paliek krievu armijas draugi?
Baltu dūre
leģionārs
SS L'''