Aizvadītajā jūnijā savu, kā pati teikusi, pēdējo jeb atvadu braucienu uz Latviju veica leģendārā latviešu dejotāja, simtgadniece (dzimusi 1923. gada 6. februārī) Vija Vētra.
Pirms Jāņiem, 20. jūnijā, viņa Rīgas Latviešu biedrībā nodejoja savu jubilejas koncertu, mākslas galerijā Noass tika atklāta viņas multimediālā mākslas izstāde 1:100.
Diena Viju Vētru ir intervējusi jau pirms 30 gadiem, 1993. gada 20. jūlijā. "Man ir septiņdesmit gadu, esmu tikpat veca, cik vecs ir latviešu balets," viņa toreiz teica intervētājai Teklai Šaiterei. Un turpināja: "Bet vecums – tie nav gadi. Cilvēks kļūst vecs tad, kad viņam ir garlaicīgi dzīvot, kad iestājas apnikums un nespēks. Es joprojām esmu tāds liels bērns, kas par visu dzīvē brīnās."
Uz jautājumu, vai viņai, nemitīgai ceļotājai, ir savs kaktiņš, savs stūrītis zemes, V. Vētra tad atbildēja: "Es kādreiz gribu te pārnākt, te nomirt. Bet pagaidām…"
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 25. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!