Toreiz tika ievēlēta 7. Saeima, kurā, ticat vai ne, neiekļuva ne zemnieki, ne zaļie, bet saskaņieši dabūja tikai 16 vietas. 6. Saeimas laikā apdedzinājušies ar laimes lāča Zīgerista Tautas kustību Latvijai, vēlētāji viņus 7. Saeimā atstāja aiz borta, daudz balsu dodami tādām "tradicionālām" partijām kā Latvijas ceļš un TB/LNNK, tomēr izmēģinot arī jaunus un labi aizmirstus vecus solītājus. Vecie bija Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, kuru 7. Saeimā vēlētāji izmēģināja, šķiet, pēdējo reizi, aizmirsuši, ka pirmskara Latvijā sociķi izcēlās vispirms ar savām lepnajām mājām skaistākajās Rīgas vietās. Savukārt jaunie bija Šķēles jeb Tautas partija un vēl viena partija, kas iemēģināja, bet vēl nepaguva līdz galam sakompromitēt vārdu "jauns", nododama stafeti nākamās Saeimas vēlēšanu uzvarētājam Jaunajam laikam.
"Sešdesmit četri dažādu profesiju pārstāvji, viņu vidū arī maestro Raimonds Pauls, 17. janvārī paziņoja par nodomu dibināt Jauno partiju, kas par savu politisko uzdevumu uzskata vienot, nevis šķelt Latvijas sabiedrību," 1998. gada 19. janvāra Dienā rakstīja Nellija Ločmele. "Jaunā partija solās būt kreisi centriska un cer uz 20–25 mandātiem Saeimā." Kā redzams, šai partijai, kuras līderis izrādījās Ainārs Šlesers un kuras dibinātāji to bija iecerējuši pasniegt kā "tieši šim laikam atbilstošu rīcības partiju, kurā iestāsies gan atmodas laika ierindnieki un autoritātes, gan tie, kuri pirms desmit gadiem mācījās vidusskolu pēdējās klasēs", dūšas un ambīciju netrūka. Tai netrūka arī atbalstītāju ar vārdu. "Publiski nosaukto JP atbalstītāju vidū ir Raimonds Pauls, Varner/Hakon Invest ģenerāldirektors Ainārs Šlesers, neiroķirurgs Āris Auders" (kurš nākamajā Saeimā bija Jaunā laika "zelta rokas", lai viņam vieglas smiltis), "juriste un bijusī Valsts prezidenta kancelejas darbiniece Silvija Dreimane, Tautas saskaņas partijas dalībnieks, kādreizējais ministrs Jānis Āboltiņš, ārsti Egīls Jurševics un Jānis Zaržeckis, sporta menedžeris Igo Japiņš, menedžeris Rems Razums u. c. Preses konferencē sestdien, kad tika paziņots par lēmumu dibināt partiju, klāt bija Saeimas deputāts un Tautas saskaņas partijas priekšsēdētājs Jānis Jurkāns un Latvijas ceļa biedrs Jānis Krūmiņš, kuri gan oficiāli nav JP atbalstītāju vidū."
Plašāka saruna Dienai notika ar Raimondu Paulu (kurš savu politisko nevainību bija paguvis zaudēt 1993. gadā, saistoties ar partiju Latvijas ceļš). Pauls atzina, ka no daudzajiem piedāvājumiem iesaistīties dažādos politiskajos spēkos izvēlējies JP, jo šajā partijā darbošoties jaunās paaudzes politiķi. "Šķēle pats par sevi ir spēcīga politiska figūra ar diezgan labām izredzēm, nezinu, vai es tur tuvumā būtu vajadzīgs," Pauls sacīja, atbildot uz jautājumu, kāpēc nav pievienojies ekspremjera Šķēles veidotajai partijai. Maestro atzina, ka vēl nav izlēmis, vai kandidēs uz 7. Saeimu, taču ar sev raksturīgo politisko cinismu piebilda, ka negribot pretendēt uz partijas "lokomotīves" lomu un neesot šeit, lai ieņemtu kādus augstus amatus (lai atceramies, ka 1999. gadā viņš kandidēja Valsts prezidenta vēlēšanās un dabūja diezgan daudz balsu). "Šlesers Dienai sacīja, ka viņam ir labas attiecības ar dzejnieku Jāni Peteru un neizslēdz iespēju, ka arī viņš varētu atbalstīt JP." Šlesers Dienai atklāja arī to, ka partija aktīvi pievērsīšoties sociālo problēmu risināšanai un vēlēšanās vēloties veidot "patiesu tautas kustību", pretendējot uz cilvēkiem, kas vīlušies esošajā politiskajā sistēmā. Līdzekļi sociālajiem mērķiem jāatrod, attīstot ražošanu "(plašas iespējas esot uz Latviju pārvietot daudzas Āzijā esošās rūpnīcas)".
Ar Paula mūziku un Petera vārdiem – tā pāris dienu vēlāk 20. janvāra Dienas komentārā Jaunās partijas dibināšanas faktu novērtēja Askolds Rodins, atzīmēdams, ka kuluāros cienījamais dzejnieks ticis minēts kā partijas dibinātāju paziņojuma iespējamais sacerētājs. Atzīmējis, ka jaunajiem ir sava superlokomotīve – Raimonds Pauls, Dienas komentētājs piebilda, ka ar to vien laikam gan tomēr būs par maz, "vēl jo vairāk tāpēc, ka pusgada laikā, kopš Maestro ir paziņojis par pievēršanos politikai, viņš gan ir parādījis, ka šī viņa gados ir pēdējā iespēja, bet tā arī nav pateicis, kādu pienākumu nastu gatavs uzņemties sabiedrības labā". Pēdējā iespēja politikā tā Paulam varbūt arī bija, bet ne pēdējā partija – 8. Saeimā viņš jau tika ievēlēts no Tautas partijas.
Trollis JT