Bet nu pie Jāņa Kāmja radītās jaunās sistemātikas jeb sadzīves zooloģijas kursa. «Ja pēc 10. jūnija materiāla izlasīšanas kādam radās pārliecība, ka ārpus apdzīvotām vietām dzīvība nepastāv, tad mēs varam to pavisam droši apstrīdēt,» apgalvoja Dienas taksonomists Kāmis. «Ārpus pilsētām dzīvo daudz vairāk zvēru nekā pilsētās. Visi maldīgie priekšstati ir saistīti ar problēmām, ko sagādā zvēru pamanīšana mežos, krūmos, pļavās un ūdenskrātuvēs. Tādēļ visiem tiem, kuri nekad nav bijuši ārpus pilsētas robežām, bet tomēr cer to kādreiz izdarīt, neatsverams palīgs apkārtējās faunas identificēšanā būs šis materiāls.
Ārpilsētas zvēri
Nebūtu pareizi šeit lietot klasifikāciju, kas tika attiecināta uz pilsētas zvēriem, iedalot tos parastajos un retajos. Augstākminētās saskatīšanas problēmas iespaidā ārpilsētas zvērus vispareizāk ir iedalīt grūtāk un vieglāk pamanāmajos.
1. nodaļa
Vieglāk pamanāmie ārpilsētas zvēri
Nenoliedzami, ka kādu objektu vieglāk pamanīt ir tad, ja tas pats pievērš sev uzmanību. Dažādi objekti to dara dažādos veidos. Pirmkārt, ar ķermeņa izmēriem. Šajā ziņā ārpus konkurences ir zirgi un govis. Tie ir pirmie no ārpilsētas zvēriem, kurus pilsētnieks pamana (lūk, kā ir mainījusies situācija kopš 90. gadiem – red.). Varētu pat apgalvot, ka šie dzīvnieki palīdz ietrenēt nesagatavoto vērotāju jaunām dabas ainām. Līdz ar pirmo zirgu un govju ieraudzīšanu rodas arī pirmās to identifikācijas problēmas – daudzi pilsētnieki tos vienkārši jauc. Šajā rakstā mēs pirmoreiz un ar pilnu atbildību paziņojam: zirgs nav govs vīrs, tās ir divas dažādas sugas, kuru galvenā atšķirība ir gremošanas procesa īpatnības.
Jo tālāk jūs dodaties no pilsētas, jo vairāk ārpilsētas zvēru stājas jūsu ceļā. Daži no tiem ir līdzīgi govīm un zirgiem – tie varētu būt brieži un stirnas. Ja jūs ieklausāties vērīgāk, var dzirdēt svilpošanu, ķērkšanu, vīterošanu – tie ir putni, kas ieraudzījuši jūsu tuvošanos un cenšas visādi pievērst sev uzmanību. Lielākos no tiem var pat ieraudzīt, vislabāk tad, kad tie pacēlušies spārnos, lai paskatītos uz jums no augšas. Jūs savukārt nedrīkstat aizrauties ar debesu vērošanu, jo tajā pašā laikā dzīve noris arī jums zem kājām. Turklāt šai dzīvei labāk nekāpt virsū. Čūskas ir klusi un kautrīgi radījumi, kuri labprātāk jūsos nolūkojas no slēptuves. Tādu dzīvesveidu viņām uzspieduši neskaitāmie pārskatīšanās gadījumi, kad paviršāks dabas draugs sajaucis šos iegarenos dzīvniekus ar auklas gabalu vai mednieku desiņu. Lai izvairītos no šādiem pārpratumiem, daba apgādājusi čūskas ar aizsardzības mehānismu indes zobu izskatā. Čūskas nav nedz derīgas, nedz arī kaitīgas, uzturam tās mūsu platuma grādos neder.
Turpretī ļoti noderīgi dzīvnieki ir krupji un vardes. Ja jūs ejat pa šķietami sausu apvidu un ieraugāt šos dzīvniekus, tad labāk griezieties atpakaļ – priekšā noteikti ir purvs. Turklāt vardes un krupji ir tik lojāli un izpalīdzīgi, ka cenšas pievērst jūsu uzmanību savai esamībai, lēkājot augšup lejup jūsu priekšā.
"2. nodaļa
Grūtāk pamanāmie ārpilsētas zvēri
Šos zvērus ir grūti pamanīt mazo izmēru un slēptā dzīvesveida dēļ. Pat profesionāli zoologi nav redzējuši visas mazās radības, kas slēpjas pļavu zālē, mežu zemsedzē, uz koku stumbriem un citās tikpat neiedomājamās vietās," rakstīja Jānis Kāmis, nevilšus nododams sevi kā neprofesionālu zoologu. Tāpēc droši ieviesa trešo ārpilsētas zvēru taksonomisko vienību:
"3. nodaļa
Nekad nepamanāmie ārpilsētas zvēri
To ir ļoti daudz, un neviens pat īsti nezina, cik viņu ir, jo to izskats un eksistence ir noslēpumā tīti." Bet kāpēc lai neticētu spoku, elfu un citu šīs grupas zvēru eksistencei, ja reiz vēlētāji tic priekšvēlēšanu solījumiem?
Zinātnieksunpētnieks