Kā vienu no maigās varas elementiem, ko savā ārpolitikā izmanto Latvija, Vešņakovs minēja maestro Raimondu Paulu. "Un mēs esam priecīgi par šādu maigo varu," uzsvēra diplomāts.
Viņš sacīja, ka Latvijā dažādie izteikumi par Krievijas maigo varu rodas uzticības trūkuma un baiļu dēļ. Tieši tādēļ pušu starpā - abu valstu cilvēku, valsts pārvaldes un politiķu starpā - būtiski panākt lielāku uzticību.
2012.gadu Latvijas un Krievijas attiecībās Vešņakovs piecu baļļu sistēmā novērtēja apmierinoši jeb ar atzīmi "3", taču 2013.gadam viņš lika nedaudz labāku vērtējumu - "3+". "Mums tiešām ir daudz pozitīvā divpusējo attiecību attīstībā, it īpaši ekonomikā," teica Vešņakovs, uzsverot arī sadarbību kultūrā un tūrismā. Turklāt nedaudz uzlabojies attiecību informatīvais fons.
Savukārt labāks vērtējums nav liekams progresa trūkuma dēļ nepilsoņu jautājumā. Tāpat nav pavirzījies jautājums saistībā ar abu valstu nolīgumu par nekustamajiem īpašumiem, proti, Krievija nodevusi Latvijai nepieciešamos objektus savā valstī, bet Krievija vēl gaida šādu Latvijas soli attiecībā uz diviem īpašumiem, tostarp, tā vēlas pārņemt īpašumu Pumpura ielā 1, Rīgā, kur plānota vēstniecības konsulārā nodaļa.
Taujāts par pirmo Valsts prezidenta Andra Bērziņa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos, Vešņakovs atsaucās uz Bērziņa teikto, ka tikšanās laikā starp prezidentiem bijusi cilvēciska saruna. Prezidenti esot pārrunājuši iespaidus sportā, Soču olimpiādes organzatoriskos jautājumus un divpusējo attiecību attīstību. Tāpat Bērziņš vēlreiz apstiprinājis jau iepriekš Putinam izteikto ielūgumu ierasties vizītē Latvijā. "Cilvēciska saruna ir tas, kas vajadzīgs līderiem un valstīm," teica Vešņakovs.
Viņam nācās komentēt arī jautājumu par krievu skolām Latvijā. Vešņakovs ir pārliecināts, ka izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (Vienotība) pēc sarunas ar viņu ir sapratusi patiesos Krievijas nolūkus, proti, tā nav iejaukšanās Latvijas iekšējās lietās un šādas skolas var tik atvērtas vien tad, ja par to iespējams vienoties un ja pēc tām ir pieprasījums. Tāpat pastāv iespēja, ka Krievijas vēstniecība Rīgā līdzīgi kā Latvijas vēstniecība Maskavā atver savā teritorijā svētdienas skolu. Turklāt Krievija varētu to darīt, koordinējot visas trīs vēstniecības Baltijas valstīs.
Diplomāts gan ministrei arī nodevis tautiešu bažas saistībā ar krievu skolām Latvijā. Viņš uzskata, ka Latvijā esošā bilinguālās izglītības sistēma ļāvusi veicināt latviešu valodas apguvi, tādēļ vēlme mainīt pastāvošo kārtību nav skaidra. Turklāt tas būtu darāms, vien uzklausot visu pušu viedokļus un vienojoties.
Vešņakovs vēlreiz apstiprināja, ka maija vidū Latvijā viesosies Krievijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs Kirils, kurš tiksies ar prezidentu, Saeimas priekšsēdētāju un valdības vadītāju. Vizītes programma pašlaik vēl tiek saskaņota. Vasaras sākumā Rīgā plānota Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju - Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (Reformu partija) un Krievijas satiksmes ministra Maksima Sokolova - tikšanās. Savukārt starpvaldību komisijas sēde notiks gada beigās. Aktīvu darbu šogad turpinās arī Latvijas un Krievijas kopīgā vēsturnieku komisija - gaidāms pirmais kopīgais rakstu krājums, kā arī kārtējā tikšanās par jūtīgo Otrā pasaules kara tematiku.