Iepriekšējā komisijas sēdē netika atbalstīts Valsts prezidenta Egila Levita priekšlikums ļaut pēc ATR veikšanas pašvaldību vēlēšanās startēt vēlētāju apvienībām. Līdzšinējais likuma regulējums pieļauj vēlētāju apvienību startu pašvaldībās, kur iedzīvotāju skaits nepārsniedz piecus tūkstošus.
Uz nulto līmeni
Priekšlikuma autors Ašeradens Dienai savu nostāju pamato gan ar prezidenta priekšlikumu, gan to, ka visdrīzāk deputāti atbalstīs tā saucamo nulto jeb pagasta pārvalžu līmeni, kurā pārstāvjus ievēlēs uz vietām un kuru uzdevums būs lemt par lokāliem jautājumiem. Pagaidām šis līmenis likumā vēl nav nostiprināts. "Tāpēc būtu lietderīgi saglabāt vēlētāju apvienības, jo tas [nultais līmenis] būtu viņu cīņas lauks. Ja grib kandidēt uz novada domi – kopā ar partijām," skaidro deputāts, kā piemēru minot Rīgas apkaimju biedrību sadarbību ar partijām nākamajās ārkārtas vēlēšanās. "Tramplīnu mēs esam uzbūvējuši." Pēc Ašeradena teiktā, Jaunā konservatīvā partija esot ieņēmusi stingru nostāju, ka ir jāstiprina partiju sistēma, pieļaujot tikai partiju sarakstu dalību pašvaldību vēlēšanās. Šajā gadījumā vēlētāju apvienību jēdziens no likuma pazustu vispār.
JKP līdera Jāņa Bordāna vadītās Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Vītols Dienai skaidro: "Satversme paredz partiju institūtu, kas Latvijā ir svarīgākā demokrātijas realizēšanas forma. Partiju sistēma Latvijā ilgstoši netika attīstīta (tostarp, jo tās bija atkarīgas no sponsoru naudas). Šādā situācijā neredzu pamatu atkāpties no šī valstiski definētā mērķa – attīstīt spēcīgu un dažādus uzskatus pārstāvošu partiju sistēmu. Ašeradena kunga priekšlikums ir pretrunā ar šo vispārējo nostādni."
Jocīgi, ka neļauj
Jau kādu laiku vairāki entuziasti ir centušies panākt, lai vēlētāju apvienībām ļauj pastāvīgi startēt visu, ne tikai mazo pašvaldību vēlēšanās, nonākot pat līdz Satversmes tiesai, kas 2015. gadā gan atzina – ierobežojošā norma līdz 5000 iedzīvotājiem atbilst Satversmei. Viens no viņiem – Jūrmalas aizsardzības biedrības (JAB) pārstāvis Uldis Kronblūms – iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās startēja no JKP un partijas Tev, Jūrmalai apvienotā saraksta un tika ievēlēts, no 17. vietas pakāpjoties uz trešo. Viņš, tāpat kā vēl viens šī saraksta deputāts Guntis Grūba, oficiāli nav no JAB deleģēti sarakstā, bet tikuši uzaicināti. Taču Kronblūms joprojām uzskata, ka daudzās Eiropas valstīs pieļautā prakse vēlētāju apvienībām piedalīties pašvaldību vēlēšanās ir atbalstāma. Par Ašeradena priekšlikumu viņš saka: "Šī ideja šķiet vai nu nepārdomāta, vai pārāk pārdomāta."
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 16. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
koronas vīruss
Irlielāmērāticams
jānis