Sabiedrības uzticēšanās virknei valsts un sabiedrisko institūciju aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2017.gadu, būtiski pieaugusi, bet Valsts prezidentam, Ministru kabinetam, Saeimai un politiskajām partijām tā turpina sarukt.
Pēc aizvadītā gada nogalē veiktās socioloģiskās aptaujas datiem, Valsts prezidenta uzticības reitings sasniedzis visu laiku zemāko atzīmi. Vēl 2017.gada nogalē tas bija 20,1 punkts, bet decembrī noslīdējis jau līdz 3,5 punktiem. Pēdējo deviņu gadu laikā Vējoņa uzticības reitings, salīdzinot ar iepriekšējiem diviem prezidentiem, bijis visaugstākais. Pirmajā prezidentūras gadā tas sasniedza 41,1 punktu, vēsta laikraksts.
Tomēr tas neesot zemākais uzticības reitings, kuru pēdējos deviņos gados piedzīvojusi prezidentūra. 2010.gada nogalē Valda Zatlera prezidentūras laikā tās uzticības reitings bija mīnus 8,6 punkti. Kā vēsta laikraksts, situācija strauji mainījusies pēc Zatlera rīkojuma, kura rezultātā tauta atlaida 10.Saeimu. Pēc šā notikuma uzticība Valsts prezidentam pieauga līdz 17,6 punktiem, bet, prezidenta krēslā sēžoties Andrim Bērziņam, tā saruka līdz mīnus 4,1 punktam. Bērziņam savas prezidentūras laikā gan izdevās reitingu būtiski uzlabot - tas sasniedza 17,2 punktus.
Politologs Filips Rajevskis laikrakstam norādījis, ka Vējonis, pretēji iepriekšējiem diviem prezidentiem, nav mācējis izmantot amata sniegto popularitāti un iespējas. "Biju pārliecināts, ka profesionāls politiķis, kāds neapšaubāmi ir arī Vējonis, mācēs izmantot iespējas, kuras ģenerē prezidenta amats - radīt popularitāti un interesi par sevi. Bet viņš to spēja tikai ļoti īsu laiku, līdz brīdim, kad reprezentatīvā funkcija bija jānomaina uz to, ko sabiedrība gaida, kļūt par politisko līderi, arbitru," uzsvēra Rajevskis.
"It īpaši kad politikā ir haotiskākas situācijas, kad visi skati vēršas uz prezidentu, kuram vajadzētu skaidrot, kas notiek, un pieņemt atbilstošus lēmumus. Šo pēdējo funkciju viņš nespēja realizēt. Sākumā viņš bija selfiju prezidents, un tas strādāja, bet ar to nepietiek," laikrakstam skaidroja politologs.
Pētījums arī vēsta, ka tradicionāli visaugstākais uzticības reitings ir izglītības iestādēm. Pēdējo deviņu gadu laikā tas ar nelielām svārstībām turpinājis augt. 2017.gadā tas bija 59,5 punkti, bet pērn sasniedzis augstāko atzīmi - 66,4 punktus.
Arī Nacionālie bruņotie spēki (NBS) pakāpeniski iegūst aizvien lielāku sabiedrības uzticēšanos, norāda laikraksts. 1997.gadā uzticēšanās reitings NBS bija negatīvs, bet pēdējo deviņu gadu laikā tas audzis un decembrī sasniedzis 44,8 punktus.
Strauju uzticības reitinga pieaugumu piedzīvojuši tradicionālie mediji - radio, televīzija un prese. Mediju reitingu topa augšgalā tradicionāli esošais radio ieguvis 37,9 uzticības reitinga punktus, kas ir par 12,6 punktiem vairāk nekā 2017.gada nogalē. Savukārt televīzijai piešķirts 34,1 punkts, kas ir par 15,4 punktiem vairāk nekā 2017.gadā.
Tikmēr drukātās preses uzticības reitings 2016.gadā bija ar negatīvu zīmi, 2017.gadā tas ar 6,4 punktiem pārvarēja šo krīzi, bet pērn reitings pieaudzis jau līdz 21,7 punktiem, norāda laikraksts. Tas gan neesot augstākais drukātās preses sasniegums - 1997.gadā tās uzticības reitings bijis 30 punkti.
Savukārt par spīti sarežģītajai situācijai veselības aprūpes sistēmā, sabiedrības uzticība tai pieaug jau otro gadu pēc kārtas. Veselības ministres Andas Čakšas (ZZS) pirmajā pilnvaru gadā - 2016.gadā - uzticēšanās reitings veselības aprūpes iestādēm bija tikai 6,3 punkti jeb zemākais iepriekšējo sešu gadu laikā, bet gan 2017., gan 2018.gadā tas strauji pieauga, pērn sasniedzot 33,2 punktus.
Valsts policijas uzticības reitings tālajā 1997.gadā bija mīnus 31 punkts, taču pakāpeniski sabiedrība mainījusi savu viedokli. 2013.gadā policija pirmo reizi pārkāpusi negatīvā vērtējuma slieksni, bet pērn tās reitings sasniedza jau 29,4 punktus, kas ir par 4,7 punktiem vairāk nekā 2017.gadā.
aina
!
ļuļa