Vējonis vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (NA) un Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) informējis, ka ir saņēmis un turpina saņemt daudzus uzņēmēju un citu iedzīvotāju lūgumus neizsludināt vai apturēt 2015. gada 30. novembrī pieņemtos grozījumus likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu ietvertās normas par minimālajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
Tā kā Latvijas Satversme Valsts prezidentam pašlaik nedod tiesības neizsludināt vai apturēt šo likumu, ņemot vērā zemas valsts tautsaimniecības izaugsmes apstākļus, Vējonis aicinājis Saeimu pārskatīt likumu un atgriezties pie šī jautājuma lemšanas, panākot taisnīgu un sabiedrības kopējām interesēm atbilstošu noregulējumu.
“Nodokļi ir jāmaksā, jo tikai no nodokļu ieņēmumiem valsts var nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus. Tomēr pieņemtie grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu visdrīzāk nesasniegs mērķi stiprināt darbinieku sociālo aizsardzību, tieši pretēji - minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu pielīdzināšana valstī noteiktajai minimālajai mēneša darba algai, neskatoties uz to, vai darbinieks faktiski veicis darbu šādā apjomā un saņēmis attiecīgo algu, ir netaisnīgs gan pret darba devēju, gan pret darbinieku. Esošajā situācijā šāds regulējums tikai palielinās bezdarbu un veicinās ēnu ekonomiku,” norādījis Valsts prezidents.
Vējonis arī aicinājis Saeimas deputātus turpmāk pēc iespējas agrākā valsts budžeta projekta izstrādes stadijā iesaistīties tā izstrādāšanā, lai idejas un ierosinājumus par iespējamo valsts finanšu līdzekļu izlietojumu varētu savlaicīgi izvērtēt un apspriest. “Tas mazinātu uz otro lasījumu iesniedzamo priekšlikumu skaitu un nodrošinātu lielāku atklātību un caurspīdīgumu lemšanā par valsts finanšu līdzekļiem,” vēstulē norādījis Valsts prezidents.
Tāpat viņš lūdz raudzīties, lai turpmāk budžeta likumprojektu paketē netiktu iekļauti tādi jautājumi, kas nav saistīti ar valsts finanšu līdzekļu izlietojumu, jo tādējādi tiek ierobežotas iespējas tos pilnvērtīgi izdiskutēt sabiedrībā. “Budžeta likumprojektu paketei nav jākļūst par ērtu instrumentu strīdīgu vai iekavētu jautājumu ātrai izlemšanai,” uzsvēris Vējonis.
Izsludināti kopumā 60 likumi.
Kā ziņots Saeima novembra beigās pēc aptuveni 20 stundas ilgas sēdes pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā plānotie ieņēmumi ir lielāki nekā 8 miljardi eiro, savukārt izdevumi - ap 8,4 miljardiem eiro, līdz ar to plānots budžeta deficīts.
Par budžeta apstiprināšanu balsoja 59 koalīcijas parlamentārieši, bet pret bija 36 opozīcijas deputāti.
Salīdzinot ar 2016.gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par aptuveni 664 miljoniem eiro lielāki, savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par vairāk nekā 680 miljoniem eiro lielāki nekā šogad.
Vērtējot budžeta likumu, Saeimā atbalstīti deputātu priekšlikumi par aptuveni 20 miljoniem eiro. Deputāti lēma atvēlēt finansējumu dažādiem sporta infrastruktūras objektiem, reliģiskām organizācijām, kā arī dažādiem pašvaldību projektiem. Šoreiz deputātu priekšlikumiem atvēlēts ievērojami lielāks finansējums nekā vairākos iepriekšējos gados.
Nākamā gada budžetā pieaugs finansējums veselības jomai. Palielinājums galvenokārt saistīts ar papildu finansējuma piešķiršanu veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanai. Papildu finansējums nodrošināts, panākot vienošanos ar Eiropas Komisiju par budžeta deficīta atkāpi 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), līdz ar to 2017.gadā piešķirts papildu finansējums 34,3 miljonu eiro apmērā, kā arī piešķirot papildu finansējumu jauno politikas iniciatīvu un citu prioritāro pasākumu īstenošanai.
Veselības aprūpes reformu īstenošana nodrošinās pieejamības palielinājumu onkoloģijā, unikālo pacientu skaita pieaugumu kompensējamiem un centralizētajiem medikamentiem, pieejamības pieaugumu izmeklējumiem, rehabilitācijai un fizikālās medicīnas pakalpojumiem.
Valsts aizsardzības finansējums, salīdzinot ar šo gadu, nākamgad palielināsies par 98 miljoniem eiro, tādējādi sasniedzot 1,7% no IKP. Vidēja termiņa budžeta ietvarā ir paredzēts arī finansējums, lai nodrošinātu aizsardzības izdevumus 2018. un 2019.gadā 2% apmērā no IKP.
FM arī uzsver, ka nodrošināts nepieciešamais finansējums pedagogu darba samaksas reformas ieviešanai. Finansējums sociālajai aizsardzībai, tostarp pensijām un sociālajiem pabalstiem, nākamgad būs par 197 miljoniem eiro lielāks nekā šogad, bet finansējums sabiedriskajai kārtībai un drošībai - par 80 miljoniem eiro lielāks.
No nākamā gada paredzēts palielināt arī minimālo algu līdz 380 eiro pašreizējo 370 eiro vietā.
Mainīts viraksts; papildināta visa ziņa